Es varu padalīties ar savu pieredzi nevis kā sieviete, kuras vīrietim ir bērns no iepriekšējām attiecībām, bet kā sieviete, kura ir tā bijusī un bērna māte.
Man arī ir draudzīgas attiecības ar savu bērna tēvu un, manuprāt, tas ir tikai apsveicami, kaut vai tā paša bērna dēļ. Par laika pavadīšanu kopā gan man ir cits viedoklis, neuzskatu, ka tas ir nepieciešams, sevišķi, ja viens vai otrs ir jaunās attiecībās. Pietiek, ja vienkārši atbraucot pakaļ bērnam, piedāvā, piemēram kafiju vai uzkodas pirms prom braukšanas, tad var arī pārrunāt ar bērnu saistītās lietas. Speciāli tur sazvanīties un saplānot satikšanos un kopīgas brīvdienas, liekas nedaudz egoistiski no vīrieša puses. Jaunā draudzene vīrieša bērnu pieņem, jo tā ir daļa no viņa - saprotami, bet pavisam cita lieta ir pieņemt bijušo un, ja vēl vīrietis bez maz vai pieprasa no tevis draudzīgas attiecības ar bijušo, tad pavisam ērmīgi. Mana bērna tēvam ir jaunas attiecības, bet es personīgi esmu tāds cilvēks un nevaru iedomāties, ka es ar bērnu tagad pavadītu kopā ar viņiem laiku. Varētu pieklājīgi uz ielas pasveicināt, bet ne vairāk. Zinu, ka viņa draudzene ir greizsirdīga un satrakojas, ja biežāk piezvanu, lai arī varu likt roku uz sirds un pateikt, ka nav pamata būt greizsirdīgai. Jā, arī par to esam runājuši ar bērna tēvu un tāpēc cenšos zvanīt retāk un tikai tad, kad ir tiešām kas neatliekams.
Redz, tas jau atkarīgs no cilvēkiem. Es sevi uzskatu kā sakarīgu, saprotošu un foršu bijušo draudzeni, bet nevar zināt kāda trāpījusies ir tev :-D
Varbūt skaties pati pēc savām sajūtām, ja jūti, ka ar laiku varēsi iedraudzēties, tad pasaki to savam vīrietim, bet piekodini, ka tev mazliet vajadzīgs laiks un vēl nejūties gatava. Ja jūti, ka tomēr nevēlies, tad tā arī pasaki. Abi varianti ir saprotami, vīrietim nevajadzētu uzspiest tev to, ko nevēlies. ;-)
883
