Uj, labi, ka es savējam esmu pirmā mīlestība. Es šajā ziņā laikam esmu pārāk greizsirdīga un privātīpašnieciska. Es šaubos, ka mani nervi spētu izturēt kontaktēšanos ar bijušo. Es vispār nevaru iedomāties, kā tas būtu, ka manam vīrietim aiz muguras būtu jau laulība / bērni. Ceru, ka man to nekad nenāksies piedzīvot. Apbrīnoju tās sievietes, kas ar vēsu mieru var uztvert to, ka vīrietis pavada laiku kopā ar bērnu pie bijušās sievas , labojot viņai salauzto veļasmašīnu :D
Cik nav dzirdēti visādi stāsti, par to, ka veca mīlestība nerūs ( galu galā pati esmu to piedzīvojusi , ka pirmā mīlestība izrādījās tā spēcīgākā ), un ka veļasmašīna nemaz nav labota tajā laikā :D
Protams, ticu , ka ir arī veiksmīgi gadījumi šajā ziņā, bet es šaubos, ka gribētu ar tādu vīrieti būt kopā, man laikam mani nervi būtu svarīgāki. Bet nu jā, es esmu diezgan paranoiska un ar saviem tarakāniem :D