Es varētu. Aizsardzības nolūkos un arī tad ne vienmēr tas ir nepieciešams.
Ja nav reālu draudu dzīvībai, es pirmā nesitīšu.
Pat tad, ja man kāds sitīs pirmais, es izvērtēšu situāciju, pirms gāzt pretī. Ir bijis gadījums, kad man ir iesitusi piedzērusies dāmīte, bet es pagriezos un aizgāju. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa piedzērusies, kas nozīmē, ka ja es viņai krautu pretī, kājās viņa nenostāvētu un man viennozīmīgi nevajag, lai viņa pālī krītot sev kaut ko salauž vai galvu pārsit. Tajā brīdī es kļūstu par vainīgo pie vidēji smagu vai pat smagu miesas bojājumu nodarīšanu un tas man nav vajadzīgs.
Tajā pat laikā ir gadījies uzdauzīt zilu aci čalim, kas nezināja, kad mēli jāsāk aiz zobiem turēt un sadomāja pagrābstīties, kur neprasa.
Tas nav viennozīmīgi, tas pēc situācijas ir jāskatās.