baby

Tavi domu gājieni man nedaudz atgādina 57Rays.

Bet vai 25 gadi tas ir istais vecums, kad sakt veidot gimeni. Piekritu, ka berns nepazudis ari tad ja domasu par to velak ari darbs kaut vai cits, bet bus.

Nav tads pareizais vecums, kad izlemtu par berninju :) Bet peec tava runas veidas, es iesaku labaak ej stradat :D

Ko nozīmē- darīji tā pat vien?? Arī pēc bērna piedzimšanas dzīve neapstājas un visas tālāk izrietošās lietas ir atkarīgas tikai un vienīgi no Tavas nostājas un mērķiem dzīvē.
Uz visu dzīvi nav jāsēž mājās ar bērnu. Tā pat jāatsāk strādāt un tad parādās atbilde, kāda jēga bija mācīties.

Es drīzāk uzskatu, ka katrai sievietei konkrētā vecumā ir savs briedums. Cita būs lieliska un nobriedusi mammas lomai jau 19,20 gados, citai vajadzēs tusiņus un brīvību vēl 35. Un vispār es piekrītu, ja Tev šādi jautājumi un šaubas, tad vnk neesi vēl gatava mammas lomai.

Jaaaa, Story iznjeema man vaardus no mutes!!!

Tādas lietas ir jāizlemj pārim kopīgi nevis prasīt svešiem cilvēkiem " vai man vajag bērnu? "
Tiešām ja vairākums teiks, ka vajag, tad tu uzreiz iesi taisīt viņu? :D Ir jāizdomā kas tev šajā brīdī dzīvē ir galvenais, jo pagaidām tev ir tāda iespēja vel izlemt, ko tu vairāk gribi. Tad kad bērns jau pieteiksies, tad jau būs nedaudz par vēlu sākt kalt lielos dzīves plānus. Ja pagaidām neesi īsti pārliecināta par nākotni, tad dzīvo kā līdz šim un gan jau pati ar laiku sapratīsi, ko vairāk vēlies un kādu nākotni sev gribi...

Man piedzima 25 gados. Un vīrietis ir labāka mamma par mani. Arī mani pašā grūtniecības sākumā mocīja jautājumi, vai tik nav par agru. Tagad saprotu, ka nebija gan un ka mana dzīve bez dēla būtu nāvīgi garlaicīga. Bet, pēc tevis spriežot, tev vēl negribas.

Es domāju, ka meitenes mērķis nebija gūt skaidru atbildi no Jums, bet gan rosināt diskusiju, kas pašai palīdzētu paskatīties uz to visu no vairākiem skatu punktiem. Uzklausīt dažādus vidokļus nenozīmē, ka viņa tūdaļ pat metīsies skaitīt, kur ir vairākums un uzreiz to arī darīs :D

Ieviest suniti :D :D jaa, lai noteiktu vso bus labs tevs noteste to uz suni,shausmas :-D

Ja velies , tad taisi. Berns nav pasaules gals -bus gan karjera, gan izklaides. Viss no tevis atkarigs.:)

ir meitenes (berni), kas jau 22-23 gados precas. un tad ir doma, wtf, bet Tu tikai studijas pabeidzi, kur tad ir tava karjera, tu to visu dariji tikai tapat vien?....

Man šķiet - "wtf" sieviete, pieauguša cilvēka vecumā, šādus, atbildīgus, jautājumus risina forumā un nevis plānojot ar savu vīru potenciālo ģimenes budžetu. Man liekas - wtf, Tu tāpat vien ar smadzenēm piedzimi?

Atklāti sakot, es nevēlējos izklausīties skarba. Tomēr, man neliekas, ka esi gatava savā dzīvē ieviest tik lielas korekcijas. Tavs runas veids man liek domāt, ka pati vēl esi bērna prātā un daudzas lietas vēl nespēj saprast. Tāpat, šķiet - neesi spējīga pieņemt racionālus lēmumus, jo Tevi biedē kā atbildības smagā nasta, tā iespējamā reakcija no partnera puses...

Tas tikai tā - ja jau atnāci šeit pajautā...

Tas, ka partneris grib bērnus vēl nenozēmē, ka bērns nebūs par smagu kādā brīdī. Nesaku, ka uzreiz pametīs, bet bieži vien vīrieši iedomājušies visu mazliet savādāk kā patiesībā ir.

Ieteiktu domāt par bērnu, kad pati esi gatava, vienalga kāds vecums. Galvenais, lai vispār varat bērnu nodrošināt un ir dzīvesvieta un ienākumi.

Pati dzemdēju 24 gados, plānots bērns,pirms lielās karjeras
sākšanās, jo ja sāktu ar karjeru, tad nezinu vai saņemtos bērnam. Bet pēc izglītības iegūšanas man likās labākais laiks bērnam.

Mani interese to meitenu pieredze, kuram piedzima berni, bridi, kad ir tikko sakusas veidot karjeru. Vai Jus kko nozelojat vai ne. Vai ari Jus kko darit savadak, ja varetu pagriest laiku atpakal.

Man bērns piedzima plānoti diezgan agrā vecumā-19 gados. Labākais lēmums, kādu esmu pieņēmusi- līdz ar bērna piedzimšanu esmu "augusi" līdz ar bērnu un pienākumiem, kļuvusi atbildīgāka un pieaugušāka, piedzīvojusi daudz skaistus notikumus un iespaidus, kādus citā situācijā savā pašreizējā vecumā, 22 gados, nebūtu piedzīvojusi, tāpēc noteikti nenožēloju, ka izvēlējos veidot ģimeni un audzināt bērnu, atliekot iespējas veidot karjeru vai "pacelt" izglītības līmeni uz nenoteiktu laiku. Tas viss, protams, ir individuāli, ne visi ir gatavi tik nopietnam un atbildīgam solim tik salīdzinoši agrā vecumā vecumā un arī ne mazliet vēlāk, bet vai es gribētu pagriezt laiku atpakaļ, lai kaut ko mainītu-nekad un nemūžam!

Nogaidi. Ja Tev vispār galvā rodas šādi jautājumi, tad vēl neesi gatava būt mamma. Tās tomēr būs lielas rūpes, atbildība. Dzīve mainīsies.

Bet vai 25 gadi tas ir istais vecums, kad sakt veidot gimeni.

tas izklausās tā, it kā runa būtu par 15 gadiem...