Modes dizainers Gints Bude, kurš pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pirmais sāka profesionālu tērpu demonstrētāju sagatavošanu savā modes namā, iesaucas – beigsim mānīt tautu ar tiem 90–60–90!
– Tas ir amerikāņu skaistumkonkursu un seksbumbu standarts. Bijušajā padomju telpā tas ienāca līdz ar pirmo skaistumkonkursu 1987. gadā Maskavā un gadu vēlāk ar Sintijas Jenertes uzvaru skaistumkonkursā “Mis Rīga”. Tā ir vīriešu vēlme cildināt šādus izmērus un gluži nesaprotamā mediju tieksme jau 25 gadus glorificēt un uzpūst šo skaistuma etalonu, kas citur pasaulē nav tik būtiski. Pieprasīt sievietēm apkārtmērus 90–60–90 būtu tāpat, kā visiem vīriešiem tikpat lielus muskuļus kā Hēraklam.
90–60–90 patiesībā ir ļoti neproporcionāls sievietes ķermenis ar palielinātu krūšu daļu un dzīvē sievietēm reti kad sastopams. Tāpēc arī neviena drēbnieka lelle, uz kā šuj apģērbu, nav šādos izmēros. Drēbnieki izmanto citas proporcijas – krūtis 84 cm, viduklis 62 – 64 cm, gurni 88 – 90 cm. Šo standartu jau vairāk nekā simt gadus nosaka franču modes un šūšanas industrija. Izmēri radušies slavenā firmā “Sigel-Stokman”, kas izgatavo lelles, uz kā drēbnieki šuj tērpus visā pasaulē. Nākamais izmērs ir 90–68–96, pēc tam 96–74–102. Izmēri no sākuma bāzes, ko rāda modeles uz podesta, pieaug šajos parametros, S, M un L izmēros. Standartam 90–60–90 pat normālas drēbes veikalā nenopirksi, jo tāda izmēra nav.
90–68–96
103
