Es par to pašu problēmu par kuru rakstīju vienā no iepriekšējām sarunām. Tātad esmu salabusi ar sen nesariktu draugu, ko es ļoti vēlējos jo iemesls kāpēc nebijām tikušies ir tas ka bijām nedaudz sastrīdējušies. Tā palēnām viņš visādi izrāda uzmanību un tā. Bet blakus patīkamajam momentam ir tas ka man līdz ko viņš ko jauku izdara man ir tāds kā uztraukums. (Tauriņi vēderā :D :D) Taču ne jau patīkami man paliek bez maz vai slikta dūša- ēst vispār negribu, sāp vēders, gandrīz jau uz vemšanu velk, ēst pat negribas to ko es ikdienā ēdu un kas ļoti garšo. Es nezinu kā no tā tikt vaļā jo tas ir ļoti nepatīkami bet ar viņu sarunāties gribu. Kas ar mani notiek? Kā no tā tikt vaļā? Palīdzat lūdzu kāda. :)
301
