Cik ilgi var gaidīt?

Tāpēc, ka vīrietis savā dzīvē grib precēties vienreiz. Ja ilgstoši neprec sievieti, iespējams, nav pārliecināts, iespējams, viņa ir pagaidu variants, tā ir arī cieņas izrādīšana, solījums. Problēma bieži rodas arī tāpēc, ka vīrietim jau viss ir tāpat pieejams, viņš ir "izlaidies", nu priekš kam krāt naudu kāzām, bildināt utt sarežģīt sev dzīvi, ja viss jau ir tāpat pieejams? :)
Es Tavā vietā dotu viņam mājienu par ģimeni, ka vēlos sakārtot attiecības un no viņa reakcijas arī izdarītu secinājumus.

Kāzas kā tādas nav konservatīvisms. Uzskats, ka divi cilvēki ir ģimene/mīl viens otru/vīrietis ciena savu sievieti utt utjpr. - kāzas kā mērķis attiecībās, manuprāt, ir konservatīvisms.

Es arī draugam attiecību sakumā jau pateicu savu nostāju - ilgi gaidīt netaisos, 3-4 gadi.
Kāpēc negaidītu? - a nafig? vecim tā kā vajadzētu vismaz 2-3 gados izlemt ir īsta vai nav. Ja nav, tad nav, ja ir, tad preci nost. Par draudziņiem vairākus gadus nevēlos būt, kur nu vēl ar draudziņu ģimenes ligzdiņu pirkt un draudzīgos bērniņus radīt.
Ja gribi pa nopietno, tad pa nopietno.
Paldies dievam draugs arī tradicionālo veidu piekritējs - kāzas, īpašums un tad bērni.

Iespējams, ka viņam kāzas nav primārais un domā, ka ja jau esi tik ilgi ar viņu kopā, tad jau nekur neliksies un nemaz nejūt vajadzību Tevi apgredzenot (t) iesaku noskaidrot viņa attieksmi pret kāzām kā tādām, ja vēl 5 gadus laikā neesat to izrunājuši ;-) (nelasīju visus komentārus)

Es nesaprotu šādus ultimātus- kādēļ gribas precēties? Statusa/uzvārda dēļ? Lai pasaulei parādītu- redz' mani mīl?

Šeit, jau ir atbildēts:

vecim tā kā vajadzētu vismaz 2-3 gados izlemt ir īsta vai nav. Ja nav, tad nav, ja ir, tad preci nost. Par draudziņiem vairākus gadus nevēlos būt, kur nu vēl ar draudziņu ģimenes ligzdiņu pirkt un draudzīgos bērniņus radīt.
Ja gribi pa nopietno, tad pa nopietno.

Es, personīgi, nevaru iedomāties iemeslu, kāpēc lai vīrietis, ja mīl savu sievieti, ir pārliecināts, ka viņa ir īstā un būtu ar mieru precēties- neprec.

Daudzas arī raksta, ka laulība nav tik svarīgi utt. Vai ja Jums būtu iespēja izvēlēties, piemēram, palikt kā draudzenei ilgstošās attiecībās, vai, tomēr, kā sievai (vīrietis Jūs bildinātu). Es domāju, ka lielākā daļa sieviešu to gaida, kaut arī noliedz.

Man nekas nebuutu pretii, lauliibas man nemaz nav svariigas. Juus izskataas, ka neesat saderiigi un viss.

Mēs ar draugu esam kopā 6 gadus, bet ja viņš mani bildinātu, es atteiktu. Man tas vārds "sieva" vienkārši derdzas.

Ja jūs ar vīrieti dzīvotu kopā jau 5 -to gadu un viņš vēl nebūtu runājis par kāzām, pat par saderināšanos ne, cik ilgi jūs paciestu un ko darītu?

Es 5 gadu laikā noteikti pacenstos noskaidrot vīrieša viedokli un nostāju par tēmu.. :)

Manuprāt, patiesa kāzu dziesma.Vārdi ļoti spēcigi un tādi , kas apraksta ..laulību

https://www.youtube.com/watch?v=TXjcPyaI2X4

Laulība ir nozīme- tas ir žest, kurā publiski visiem atzīstam, ka esmu gatava kopā būt..gan priekos , gan bēdās un ka tas otrs ir tik ipašs, lai to noformētu oficiāli.

Es gan biju attiecībās, vnk attiecības vairāk kā 5cus gadus, līdz beidzot piekritu oficiļam pasākumam.
Bildinājums bija mēnesi pēc pazīšanās. laika gaitā atgādinājums, ka vajadzētu, bet ..neteicu jā , kamēr pati nebiju pārliecināta, ka esmu tā..gatava un uz mūžu.

Tas, pirmkārt, ir jāizrunā - ja jau Tev sasāpējis. Izstāsti kā Tu jūties, pajautā, ko viņš par to domā.
Skaidrs jau, ka ideālā variantā viņš pats Tevi bildinātu, nevis par to būtu jārunā un jāprasa, bet nu... vīriešiem dažreiz vajag grūdienu!
Otrkārt, attiecībām ir savi posmi un, manuprāt, ja novelk par ilgu kādu posmu, tad nekas dižs tur vairs nespīd - zūd motivācija un attiecību skaistums. Saproti to un pieņem mērus - noklausies viņa nostāju un izdomā, vai Tu vēlies tā dzīvot tālāk.
Bet zini, ka ir cilvēki, kuriem attiecību statuss nav primārs, arī man, arī es atteiktos no bildinājuma!

Nāksies samierināties ar to ka jo tālāk jo mazāk jūs precēs.

Katram savi uzskati, un, ja neprec, tas nenozīmē, ka nemīl. Hallo, nav viduslaiki. :D

Precēšanās vispar nav nepieciešama. Kāds tev no tā būs labums? Gredzens? Vai nosaukums? Garantijas tāpat nebūs.

Daudzus gadus teicu,ka negribu laulāties.Pēdējā laikā pieķeru,ka man paliek neērti teikt,ka man ir draugs,stādīt viņu priekšā kā draugu,runāt par viņu kā par draugu.Esam kopā jau 4,5 gadus.Un sāk šķist kaut kā nelīdz galam nopietni,Kaļam kopīgus plānus par savu īpašumu,vispār par nākonti,kas sniedzas kaut kur teju 10 gadus uz priekšu un kaut kā ļoti nenopietni sāk šķist saukties par draudzeni.Es joprojām negribu kāzas,neredzu jēgu visam tam balagānam un naudas izmešanai,taču laikam kļūstu veca un šķiet,ka tām attiecībām ar kaut ko taču tomēr ir jāturpinās.

Harmony, sauc viņu par vīru un sevi - par viņa sievu. Un tev nevienam nav jāskaidro, kādas juridiskas saistības ir vai nav starp jums.

Vispār man galvā stāvējis vienmēr pusotrs gads, jo kaut kad agrā jaunībā biju izlasījusi, ka tas esot ideālākais laiks, kad bildināt sievieti- tad jau prasoties pēc nākamā soļa un arī pietiekoši labi iepazīts otrs cilvēks. 2 reizes esmu bildināta un abas aptuveni pēc gada. Otrā reize veiksmīga :-D Bet vispār ilgākais laikam būtu 2 gadi, ko gaidītu.
Kā jums vispār tā sanāca uz 5 gadiem visu ievilkt? Vai dzīvojat pie viņa vai īrējat dzīvokli? Man tomēr ir tas uzskats, ka kamēr neesam precēti, pie vīrieša neievākties, lai ir motivācija mani ievilkt tai ligzdiņā. Īrēt kopā var, bet iegādāties īpašumu vai ievākties pie vīrieša, no kurienes (ja nu kas gadās) mani var vienkārši izlikt- tā gan nē. Savādāk vīrietis atslābinās - ligzdiņa viņam ir, sieviete par mājas pavardu rūpējās, tad nu arī atliek tās kāzas.

Veltīt savu dzīvi, laiku, un visu, kas man ir, kur nu vēl bērnus dzemdēt vīrietim, kurš nevēlas mani ņemt par sievu, es negribētu. Priekš manis tas ir attieksmes jautājums, nevis garantija un gredzens.

Uzskatu,ka 5 gadu laikā,ja ne pārim,kas nopietnās attiecībās ir,ir jābūt precētiem,tad vismaz saderinātiem gan. Ja pa šo laiku puisis neko nav minējis un jūs pat neesat runājuši par savu nostāju par laulībām,tad nezinu,es laikam atmestu cerības, ka tas kādreiz notiks ar konkrēto kandidātu.

Manuprāt, 2-3 gadi ir pēdējais brīdis, kad sākt vismaz runāt par nākošo soli. Ļoti nepatīk tā vilkšana garumā. Manās acīs tā ir zīme, ka otram cilvēkam nav nemaz tik nopietni nodomi, un ja nav - tad es savu laiku uz viņu tērēt negribu.
Protams, katra situācija atšķiras, bet tie 2-3 gadi ir manās acīs tāds kā vidējais normālās attiecībās.