Tā nu es esmu strupceļa priekšā...
Esmu ar puisi attiecībās 2,5 gadus, bet viss laikam, nu jau ir beidzies.
Viņa lielākā problēma ir pazušana. Un protams melošana.
Cilvēks ir ļoti aizņemts ikdienā, tapēc vismaz reizi mēnesī grib norauties no darbiem un iedzert, BET KAD IEDZER, mainās par citu cilvēku. Viņš uztaisa strīdu un egoistiski aizbrauc viens uz kazino ar draugiem vai arī dzerot ar draugiem nozūd ar viņiem kopā pat negrib, lai dodos līdzi. Un pazūd uz diennakti vai divām.
Mani tas ļoti sāpina, jo esmu ļoti pieķērusies attiecībās un neko tādu es neatļautos izdarīt..
Atgriežoties mājās viņš vienmēr ir vēl piedzēries vai paģirains un pat neizjūt nekādu mazāko vainas apziņu, vēl uzdrošinās nolamāt mani un aiziet gulēt. Pēc tādām reizēm viņam zvanās un rakstās kkādas sievietes un viņš protams noveļ vainu, ka tās ir drauga draudzenes. Esmu pieķērusi, ka vizinājis meitenes. Bijis kino ar draugu ar kkādām meitenēm.... protams noliedz, ka kkas bijis.
Pamostoties viņš stāsta, ka nožēlo un, ka mīl mani, ka mainīsies, dāvina ziedu kalnus, bet jau pēc nedēļas vairs neuzskata, ka viņam būtu jāmainās.
Un šīs pazušanas kļuva biežākas un biežākas. Un katru reizi lūdz pēdējo iespēju, ka nu tagad tiešām ir visu sapratis....
Bet visam pielika punktu pēdējā reize. Es takā aizgāju no viņa. Jo viņš nedēļas laikā piedzērās 2 reizes kurās bija pazudis.. Cilvēks saka, ka aizbrauc pa darbiem, bet tie ir meli... Atpūtās kkādā dzīvoklī. Kad sapratu, ka dzer nevis strādā viņš sāka mani pazemot draugu priekšā un slēdza telefonu ārā. Es sapratu, ka ar tādu meli kurš jau paņēmis 100 pēdējās iespējas un vēl pieprasa nākamo, es nevēlos būt. Domāju paņemt pauzi vismaz uz nedēļu un aizgāju pie draudzenes padzīvot. Cerēdama, ka viņš paliekot bez manis sapratīs cik esmu viņam dārga un, ka viņš centīsies mainīties..BET viss kļuva vēl trakāk.. Kliedza visu laiku, ka mīl kā pienāca brīvdienas nozuda ar saviem draugiem. Visos Rīgas klubos. vizinājās ar meitenēm. Ganjau krāpa, uz dzīvokli atvilka kkādas meitenes un 3 dienas ballējās. To dienu laikā viņš rakstīja visādas preteklības ko viņa draugi viņam diktēja rakstīt.. Visi kopā tai skaitā viņš mani aprunāja, apsaukāja, pazemoja. Viņš ir tāds cilvēks kuram viss svarīgākie ir draugi. Ja labākais draugs teiks, lai pamet ka esmu tāda un tāda, tad viņš ne tikai tā darīs, bet arī tā domās, jo ko viņam iestāsta draugi viņš to pieņem, kā patiesību, un viedokļu sakritību. Laigan iepriekš domāja savādāk.
Tagad, ka cilvēks izballējās viņš kārtējo reizi sūta tās pašas vēstules, ka mainīsies, ka bez manis nevar, ka nokodesies, jo alkahols viņam tikai visu posta, ka viņs TAGAD tik sapratis un tt... Cilvēks ir pārliecināts, ka viņš nemelo un, ka saka taisnību. KĀRTĒJO REIZI.
Un tājā viss bēdīgākais ir, ka viņas ir 30 gadi.
Gribu dzirdēt jūsu viedokli, pieredzi. Gaidīt, ka mainīsies vai tiešām uzsākt dzīvi bez viņa?