Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vai mūsdienās ir arī viens otram uzticīgi pāri?

 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Kā gan tā var gadīties... Tikko uzzināju par saviem radiniekiem jeb precīzāk radinieci un viņas vīru - abi laulībā, pat nav tik ilgi, lai būtu apnikuši, citiem vārdiem sakot - ideāls pāris. Kopā pavada laiku, ceļo, ir iemīlējušies kā pusaudži, vīrietis vispār skrien no pakaļas un gatavs zvaigznes nonest no debesīm, nu iemīlējušāku pāri neesmu nekad redzējusi, pat jaunu cilvēku vidū, un izrādās, šis viņu krāpis. Šajā gadījumā tiešām tas nebija tikai "izskatās no malas ideāli" variants, jo esmu dzīvojusi kopā un zinu situāciju kāda bija viņu attiecībās un tagad izrādās tā. Radiniece eņģelis, vīru nekontrolēja, deva brīvību, vienmēr pucējās vīra dēļ. Nu īsāk sakot - nekas neliecināja, ka nepieciešamība krāpt. Ja nu vienīgi tas, ka vīrietis ļoti izskatīgs priekš saviem gadiem un jau ilgus gadus sieviešu iemīļots.

Cik tas ir briesmīgi, patiesībā... Ja ne radiniece tik ļoti nejauši izlasītu sms, nekad pat neuzzinātu par neko tādu. Un ja tā padomā... Kā gan lai katra no mums zin, ka vīrs un mīļotais nav vienreiz vai pat vairākas reizes mūs krāpis, ja jau pat tik šķietami izcilās attiecībās viss kārtībā. Lūk, pēc tieši šādiem gadījumiem rodas kaut kādas domas par otra kontrolēšanu vai ko, jo šausmīgi. Izjaukta ģimene šajā gadījumā un nav vairs jaunības gadi, lai attiecības viegli uzmestu,un tas būtu tā bezrūpīgi.

Ko gribēju ar šo diskusiju? Pat nezinu. Pajautāt, kādas ir jūsu domas par uzticību, uzticēšanos otram, kā to darīt utml... Pieļauju, ka daudz te būs variantu - "Ja vīrietis būs gājējs, lai iet', bet ja nu tomēr daudzi gadi laulībā, bērni, ģimene, kredīti utml, un nu šitā izrādās. Man vispār krāpšanas tēma šķiet tik drausmīga un pretīga, ka pilnīgi pašai raudāt gribas par šo situāciju, ka tā mēdz notikt pat tik jaukās ģimenēs. Vai tiešām mūsdienās ir arī kāds pāris, kurš ir simtprocentīgi uzticīgs? Varbūt tad jau tiešām labāk kontrolēt un līst otra telefonā, nevis dot brīvību un ļaut otram to izmantot. Nezinu, pašlaik tiešām sakāpinātas emocijas.

(Par konkrēto situāciju neko konkrētāk nejautājiet, negribu apspriest, jo tomēr stāsts nav par mani, lai iedziļinātos citās detaļās)
14.07.2015 15:33 |
 
Reitings 10112
Reģ: 19.11.2014
Pagaidām ir. Kā būs vēlāk - nezinu. Zinu vienīgi to, ka nav piedzimis tāds vīrietis, kurš būs spējīgs no manis noslēpt neuzticību. :)
14.07.2015 15:40 |
 
Reitings 1121
Reģ: 14.05.2015
Ja, gruta tema, un gruti izprast, kapec kads no para izskiras par sadu soli. Irari damu viedoklis lasits, ja krapj un tas vinam neko nenozime, tikai seksam,vai kadas vajadzibas, tad vina to negrib uzzinat, lai slepj kartigi un bez aizdomam. ... man tas nebutu pienemami.

Nesen skatijos serialu desperate housewives, kur tik skietami idelo gimeni ar Bri, ari piemekleja krapsanas skandals. Izradijas, ka viram interese asaks seks, un iespejams virs neuzdrosinajas, tik perfektajai Bri to lugt un vienkarsi to guva citur.. jaa ir visadi gadijumi.
14.07.2015 15:40 |
 
Reitings 973
Reģ: 30.06.2015
Es uzticos savam mīļotajam cilvēkam, viņa telefonā un facebook profilā nelienu, man tas nav pieņemami, turklāt nekad nav bijis pamats to darīt, es savās attiecībās jūtos ļoti labi, esmu mīlēta un novērtēta, protams, mēdz būt asumiņi kā jebkuram, bet citādi viņš man nerada neuzticēšanos, mēs laiku pavadam kopā ;-) es pat iztēloties nespēju pa kuru laiku viņš varētu būt man neuzticīgs.
Es par tādām lietām pat nedomāju, jo ja es jūtos labi, man nav jādomā par to.
14.07.2015 15:40 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Es domāju, ka ja cilvēks gribēs krāpt, tad tur vairs nebūs nekādas nozīmes tam vai viņam ir dota brīvība, vai viņš tiek kontrolēts no a-z ;) tāpat atradīs veidu kā tikt pie cita...
Par tiem uzticīgajiem pāriem nemāku teikt, jo manu pazīstamo lokā ir tikai uzticīgi, cik nu es zinu...bet nevienam jau ar sveci blakus nestāvu (t)
14.07.2015 15:41 |
 
Reitings 1049
Reģ: 03.05.2015
Esmu preceejusies vairaakus gadus, pati esmu simtprocentiigi uzticiiga un ticu, ka arii viirs mani nekraapj. Es esmu monogaams cilveeks, ja esmu ar kaadu kopaa, tad esmu ar vinju kopaa un punkts.

Protams, ka dziivee var rasties dazhaadas probleemas, attieciibas var mainiities, juutas var mainiities, bet taadeelj cilveekam ir dota mute, lai pateiktu otram "es neesmu laimiigs kopaa ar tevi" un no taa kopiigi domaat, ko dariit, kaa to risinaat.
14.07.2015 15:41 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Jā, tur jau tā lieta, ka pat šķietami tik ideālos gadījumos, kad nu viss ir labi, tomēr, piemēram vienam kaut kas pietrūkst tieši seksā un solis pa kreisi, lai gan sievu mīl un viss ok.
Undiya kā Tu to domā? Intuīcija vai kontrole vai kādā ziņā? :)

Man arī kļūst bail pēc šādie mgadījumiem - viss kārtībā, šķiet, ka laime vairs nevar būt pilnīgāka bet pēkšņi uzzini ko tādu un pat īsti nevari pierādīt. Mūsdienās tak to iespēju tik daudz, ka nu... Šķiet, ka gandrīz katrā pārī ir bijusi kāds sānsolis vai kas tamlīdzīgs. Kāpēc gan nevar pastāvēt īsta un cieša mīlestība, bez skatīšanās pa kreisi.
14.07.2015 15:44 |
 
10 gadi
Reitings 3281
Reģ: 18.01.2011
Ticu, ka tādi pāri ir.
Bet man personīgi pazīstamajiem pāriem ir gadījušies sānsoļi, gan vecākiem, gan vecvecākiem, gan draugiem.
14.07.2015 15:47 |
 
10 gadi
Reitings 1288
Reģ: 29.01.2009
Lai mani sauc par naivuli, bet uzskatu, ka monogāmija pastāv starp dažiem indivīdiem.
14.07.2015 15:48 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Un es nerunāju par mīļākajām, kas ir ilgu laiku - par piemēram vienas reizes sānsoli klubā vai kur citur, pat ja tas ir bijis tikai skūpsts vai nenozīmigs sekss vai kā citādāk - tomēr krāpšana. Esmu dzirdējusi, ka daudzām sievietēm pēc ilgiem ilgiem gadiem laulībā uzzinot par kādu amzu sānsolīti pat nav nekas pretī, bet tik un tā pretīga ir doma, ka vīrs kaut uz pusstundu ir sievas vietā izvēlējies citu sievieti vai otrādāk. Un reizēm pat viss šķiet tik labi, ka nav pamata raizēm un tā arī nekad nesanāk uzzināt. Vai man apranoja vai kas, bet es tik ļoti baidos nonākt šādā situācijā...
14.07.2015 15:50 |
 
10 gadi
Reitings 4155
Reģ: 02.01.2011
Jo vecāka kļūstu, jo mazāk ticu. Ir protams, daži izņēmumi (bet arī- neesmu ar sveci klāt stāvējusi, nevaru galvot, ka ir bijis, bet ir tomēr labi noslēpts) par kuriem domāju, ka krāpuši nav.
14.07.2015 16:01 |
 
Reitings 1714
Reģ: 15.08.2012
Domāju tāpat kā Agī un Sylph.

Un ko dos kontrole? Tā taču nekoko nemainīs, kā jau rakstīja Agī.
Manuprāt, kontrole tikai bojā attiecības - otrs vairs nejūtas brīvs, ar laiku var rasties sajūta, ka attiecības piespiestas nevis paša izvēle un tālāk jau likumsakarīga vēlme no tām raisīties vaļā.
14.07.2015 16:01 |
 
10 gadi
Reitings 4416
Reģ: 08.10.2013
Es vīram uzticos, viņš man nepieder, lai dara ko grib, lai iet , kur grib, ar ko grib un, lai viss balstās uz viņa sirdsapziņas.
BET, man ir tiesības vēlēties arī sevi pasargāt, tāpēc dzīvoju pēc principa :" Доверяй но проверяй!" To, ka kādai tas liekas nepareizi, mani neinteresē. Mājās par vīrieti rūpējos, profilaksei pa retam ir arī kāds skandāliņš. Ja grib iet, lai iet pa kreisi, bet es nevēlos būt tāda sieva, kurai krāpšana notiek aiz muguras neko nezinot. Gribu , lai es spētu laicīgi ņemt kontroli arī savās rokās un rīkoties pēc situācijās .
Līdz šim pati esmu bijusi uzticīga. Neizaicināšu likteni un neteikšu skaļos vārdus, ka nekad nekrāpšu. Dzīve rādīs.
14.07.2015 16:11 |
 
Reitings 2804
Reģ: 07.10.2012
Es savējam uzticos, domāju, ka viņš man arī. Nekāda kontrolēšana attiecībās it kā nepastāv, bet man liktos aizdomīgi, ja es pēkšņi nevarētu paņemt viņa telefonu - vienalga, vai ieiet internetā vai kādam uzzvanīt, ja pie rokas nav savējā. Katrā ziņā, es uzskatu, ka ierobežošanai un kontrolēšanai dižas jēgas nav, ja gribēs, atradīs kā nokrāpt, bet pilnīgi zaudēt modrību arī nevajadzētu ;)

Par to vai pastāv attiecības bez krāpšanas - jā, es tādām ticu. Lai gan man apkārt ir pilns ar stāstiem par krāpšanām, es, varbūt, naivi ticu, ka pastāv arī patiesas attiecības. Pašai paranojas par to nav, es par to vispār nedomāju.
14.07.2015 16:12 |
 
Reitings 2804
Reģ: 07.10.2012
"Доверяй но проверяй!"

Šito gribēju ielikt savā komentārā, bet aizmirsu kā pareizi skan. Jā, es arī pēc tāda principa dzīvoju.
14.07.2015 16:13 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
Kontrole vai ne kontrole - tas katram pašam/-ai jāizlemj. Neviens nav neviena īpašums.



Taču šajā visā mani, personīgi, pārsteidz tā sieviete sieva - uzreiz par savu problēmu "izbļāvusi" draudzenei, kura tagad Cosmo visu "pārgremo"...
14.07.2015 16:16 |
 
Reitings 2861
Reģ: 11.10.2014
un kā viņas vīrs to skaidroja? vai nebija skaidrojumu, viss perfekti, bet tomēr vajadzēja vēl kādu sievieti?
man būtu daudz mierīgāk ap sirdi, ja visi krāpšanas gadījumi sakņotos tipiskā babņiku sindromā, sievietes nolaidībā, nesaderībā gultā un tamlīdzīgos izskaidrojamos un cik necik loģiskos iemeslos :D
14.07.2015 16:31 |
 
Reitings 2861
Reģ: 11.10.2014
Taču šajā visā mani, personīgi, pārsteidz tā sieviete sieva - uzreiz par savu problēmu "izbļāvusi" draudzenei, kura tagad Cosmo visu "pārgremo"...

kāpēc izbļāvusi? attiecības izirst, visiem tuvajiem liekas, ka perfekts pāris, kā tad to šķiršanos paskaidrot, slēpt īsto iemeslu? protams, ka gribas no sirds izrunāties ar draudzenēm.
14.07.2015 16:32 |
 
Reitings 60
Reģ: 04.12.2013
Vai laika pavadīšana (bez intimitātes) ir uzskatāma par krāpšanu? Vai sms apmaiņa par tēmu "nekas" ir krāpšana? Vai sazvanīšanās, lai vienkārši parunātu par neko ir krāpšana?
100 % uzticīgs - vai tas nozīmē, ka pat domu līmenī Tev nevar iepatikties/ simpatizēt cita persona?
Ja jā, tad diez vai cilvēki vispār mēdz būt monogāmi. Jautājums ir par to, ko ar šo visu uzzināto patiesību iesāk tā otra puse? Ja pie katrām problēmām (nemeklējot to iemeslu, cēloni, risinājumu) skries projām viens no otra, tad nekad nespēsi ne ar vienu būt kopā. Kā sadzīvot un saprast, kāpēc tas notiek - tas ir tikai katra cilvēka paša recepte, kā rīkoties.. Bet vai jebkad pēc tādu šaubu došanas otra puse ir spējīga par to, kas bija, nedomāt? Nedomāju gan.
14.07.2015 16:34 |
 
Reitings 177
Reģ: 06.07.2014
TalisQualis -
kāpēc izbļāvusi? attiecības izirst, visiem tuvajiem liekas, ka perfekts pāris, kā tad to šķiršanos paskaidrot, slēpt īsto iemeslu? protams, ka gribas no sirds izrunāties ar draudzenēm.


Nevienā brīdī neteicu, ka jāklusē vai jātur pie sevis.
Savas problēmas ir jārisina katram pašam - sarunās ar savu vīru, nevis radiem/draugiem/kaimiņiem - tas ir visupirms!!
14.07.2015 16:44 |
 
10 gadi
Reitings 1925
Reģ: 02.07.2009
Nupat izlasīju Puškina Slepenās piezīmes un tur bija pausta interesanta problēmsituācija: kurš vislabāk var saglabāt uzticību - tas, kurš apprecas jaunībā ar savu pirmo un šķietami vienīgo mīļoto, neiepazinis pasaules, cilvēku un attiecību dažādību vai tāds, kurš noenkurojas laulībā, jau uzkrājis pieredzi un iepazinis dažādu jūtu un attieksmju stadijas?
Manuprāt, uzticību var solīt tad, kad ir piedzīvota gan uzticība, gan neuzticība. Nu, nevar cilvēks pamosties 25 gadu vecumā un ar putām uz lūpām solīt, ka būs uzticīgs, ja vēl nezina, no kā veidojas uzticība un, kas ir pamatā neuzticībai. Un būsim godīgi - nedzīvojam vieni uz pasaules. Man nereti gribas skumji smaidīt par savām kursabiedrenēm un bijušajām klasesbiedrenēm, kas tik jaunas jau mij gredzenus un zvēr... Tā ir liela uzdrošināšanās, kas, protams, neizslēdz laimi līdz mūža beigām.
Tai pat laikā zinu pāri, kuriem abiem jau nāk pie 50 un kuri, var teikt, tikai tagad ir viens otru pa īstam atraduši un iepazinuši. Pirms tam gājis kā pa trako māju - viens otru krāpuši, šķīrušies, atkal sagājuši kopā, plīsuši trauki, lijušas asaras, bet tagad abi par to smejas un ir laimīgi, jo atkal un atkal ir nākuši viens pie otra, līdz beidzot tapis skaidrs, ka jāpaliek kopā. Cilvēki, mācoties un saprotot lietas, nonāk pie īstenības. Nevis akli apprecas (nesaku, ka tā ir visos gadījumos, ir jau ir arī kā pasakās) un tad vai nu izšķiras vai paliek kopā, kopdzīvē, kas pielīdzināma zobu sāpēm.
Es pati ticu, ka uzticība attiecībās var pastāvēt, bet no karstiem solījumiem pagaidām izvairos, arī no attiecību formēšanas. Turu acis un ausis vaļā, nepārkāpjot savu sirdsapziņu un viss.
14.07.2015 16:45 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits