Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

pilnīgi greizi ://

 
Reitings 1
Reģ: 14.07.2015
Čau meitenes. Nezinu vai kāda man varēs ko ieteikt, gribu vienkārši parunāties
Stāsts būs par bijušo puisi, kuru nevaru aizmirst, lai vai ka ir mēģināts, lai vai kas ir darīts. Viss sākās pirms gada, kad sākām atkal parunāties. Sākuma reti, pēc tam arvien biežāk un biežāk. Pirms neilga laika viņš uzsāka sarunu par mums - par jūtām, kuras it kā nav zudušas utt. Lai atklātu savas jūtas man vajadzēja ļoti saņemties, bet tā kā tik daudzus gadus esmu visu sevī glabājusi, tad domāju atklāties, likās ja izstāstīšu, tad varbūt man paliks vieglāk. Kad kārtis bija atklātas, viss skaidrs, sākās vēl patīkamākas un atklātākas sarunas, biju pāris cm virs zemes. Tagad esmu atkal atsviesta atpakaļ realitātē, jo īsti nesaprotu vīrieša nodomus. Nē, laikam jau saprotu, bet kaut kā negribu pieņemt :-/ Ir tā, ka pēdējās divas nedēļas no viņa ir klusums. Nav vairs ne parastas ziņas par vēlmi uzzināt kā pagājusi diena, ne kas vairāk. Labi, atzīstu, ka pārsvarā viņš man ir rakstījis pirmais, ja tas kaut ko nozīmē. Nodomāju ka varbūt gaida, kad es arī, jo ir apnicis vislaik pirmajam rakstīt, izrādīt interesi. Lai gan tajā pat laikā zina, ka man ir grūti viņam uzticēties, ticēt atkal. Pirms nedēļas uzrakstīju, pavaicāju kas noticis, atteica, ka ir iestājies kaut kāds drūmais periods, tāda kā rutīna, daudz darba un tā. Sestdien uzrakstīju atkal, jau parunājām nedaudz vairāk. Pajautāju arī to, kā man uztvert viņa klusēšanu, viņš atbildēja, ka attaisnojuma nav, ka ir aizņemts, jo ģimenē visādi notikumi. It kā parunājām, bet mana sievietes intuīcija saka, ka kaut kas nav. Joprojām neko neraksta, pietam, tagad viņam ir brīvdienas (vakar un šodien), kad varējām parunāt, bet nekā. Redzu, ka ir online - jā, starpcitu, mēs esam atsevišķās valstīs, sarunas vairāk internetā. Un tagad jūtos tā it kā kaila būtu izģērbta visas pasaules priekšā. Tas protams tēlaini runājot, bet tik muļķīga sajūta. Galu galā, pavaicāju, tad varēja atbildēt- viss, vairs nevēlos neko, vairs nerunājam un viss. Par to vai viņam tur ir cita - nezinu, iespēja ir vienmēr, bet kad pirms nedēļas runājām, viņš teica, ka viņam trūkst sievietes, ka grib atbraukt pie manis. It kā izrāda kaut ko, bet vairs ne tā kā agrāk. Kā lai izprot kas viņam galvā? Gaida vairāk iniciatīvu tagad no manis, vai ir noskatījis citu, vai neko vairs negrib, tikai kāpēc nesaka? Nav viņš tāds kurš šausmīgi baidītos kādu sāpināt, parasti ir tiešs un konkrēts. Vairs neko viņam nedomāju rakstīt, liekas muļķīgi un sajūta ka zaudēju visu cieņu viņa acīs. Ko darīt būtu muļķīgs jautājums, bet kā jūs reaģētu, ko darītu? Atvainojos ka vietām var būt nesakarīgi sarakstīts, slikti jūtos :-/
14.07.2015 15:26 |
 
10 gadi
Reitings 1288
Reģ: 29.01.2009
Tev pašai nav žēl savu nervu no tās čakarēšanās?
14.07.2015 15:44 |
 
Reitings 5
Reģ: 14.07.2015
Es divreiz dzīvē esmu uzkāpusi uz grābekļa "atjaunot attiecības ar bijušo" (divi vīrieši). Vienreiz - varu sevi attaisnot, ka biju jauna, dumja un ļoti iemīlējusies, līdzīgi kā tagad raksti Tu. Otrreiz - ar vīrieti, ar kuru mums ir kopīgs bērns, jo likās, ka bērna dēļ vajag mēģināt. Abas reizes likās, ka būs citādāk kā iepriekš. Abas reizes viss beidzās kā bija beidzies pirmajā reizē.

es domāju - neļauj čakarēt sev nervus. Ir iemesli, kāpēc jūs neesat kopā. Cilvēki nemainās. reizēm liekas, ka mainās, bet tā entuziasma ilgam laikam nepietiek un atkal ir vecās problēmas.

Novelc strīpu, atvadies no pagātnes un ļauj savā dzīvē ienākt nākotnei. tu jau sen esi to pelnījusi.

Mana dzīvespieredze liecina - cilvēki atrod veidus kā sazināties ar tiem, kuri viņam patiešām ko nozīmē. Ja tā nav - pieņem patiesību, ka esi tā cilvēka dzīvē garāmejot, izklaide brīviem brīžiem, kad garlaicīgi un nav kā citādi nosist laiku. Nav jau jaunā māmiņa ar bērnu, kam tiešām no rūpēm laika nav, kas ir tik maz gulējusi, ka nezina pat kura diena, kur nu atcerēties draugiem piezvanīt/uzrakstīt.
Protams, ir minimāla 0.0001% iespēja, ka cilvēkam tiešām nelaime notikusi, kāds tuvinieks nomiris. bet tad uz Tavu jautājumu to būtu arī uzrakstījis.
14.07.2015 16:49 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Lai gan tajā pat laikā zina, ka man ir grūti viņam uzticēties, ticēt atkal.
Un tev tas ir vajadzigs jo?! Un neticu, ka ir milestiba, ir atmina par iluziju kura jau sabruka toreiz. Un ar milestibu vien nekad nepietiek.

Es domaju. ka vierietim sen jau ka cita sieviete, tad nu izklaideejas, visiem jau gribas justies gribetiem, ipasi ja attiecibas ilgas, rutinaa, viss jau seez.
16.07.2015 07:47 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Un loti iespejams, ka pats saprata, ir izplapajies par daudz un tomer sapratis, ka tur nekaa nav un nebus. Taa ari var but. Jus ilgi kontaktejaties?
Nezinu, es nekadas gaismas pilis neceltu, nafik, ipasi ja nemaz vienaa valsti neesat. Lieka laika teresana.
16.07.2015 07:48 |
 
Reitings 52
Reģ: 15.07.2015
Mīļā, met mieru! Ir cilvēki, ar kuriem vienkārši nesanāk un nekad nesanāks. Es vienmēr uzskatu, ka vajag visu izrunāt aci pret aci - ja Tev līdz šim tas nav sanācis, tad jēgas nav. Darbs un ģimene nav attaisnojums viņa klusumam - īpašam cilvēkam laiku var atrast vienmēr, it īpaši, ja tā ir mīļotā sieviete!
Pārdzīvojumi atņem laiku un spēkus īstai dzīves baudīšanai. Novērtē skaistos mirkļus un sāc jaunu, skaistu dzīvi un neķer kreņķi!
16.07.2015 08:25 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits