Centīšos neizplūst pārāk gari, bet esmu pavisam, pavisam apjukusi, un nezinu, kā tieši pareizāk rīkoties.
Jau pusgadu strādāju vienā darba vietā ar citu latvieti (atrodos Īrijā). Jau no paša iepazīšanās brīža mums nav bijušas problēmas, ļoti ātri atradām kopīgu valodu un esam tīri labi iedraudzējušies. Vienā no pirmajām dienām kaut kā abi viens otram izmetām, ka ne viens, ne otrs nemeklē attiecības vai ko citu. Tā nu pagāja kādi 4 mēneši, un man viņš kļuva par ļoti tuvu cilvēku-gluži kā brālis, kāda man nekad nav bijis, jo esam tikai meitenes ģimenē.
Pirms 2 mēnešiem izlēmu, ka braukšu atpakaļ uz Latviju-vecākiem vajag palīdzību mājās, māsai bērns piedzimis-sapratu, ka pietiek, un jābrauc mājās. Kolēģim pateicu, viņš priecīgs par manu lēmumu, un pateica, ka esot atradis labāku darbu citā pilsētā, un pēc mēneša pārceļoties. Teica, ka turpat Īrijā, nevis Latvijā, tā kā šo vietu es nepārpratu.
Pagāja nedēļa, mana ģimene piezvanīja un teica, ka lai braucu atpakaļ ātrāk, jo saradās daudz sarežģijumu-labi, priekšniece piekrita, beidzot nopirku biļeti un pateicu kolēģim par to. Viņš joprojām bija priecīgs. Pēc 2 dienām viņš man saka, ka brauks uz Latviju atvaļinājumā, un varbūt varam lidot kopā. Un vēl pēc 2 dienām viņs pateica, ka atgriežas Latvijā. Tā pēkšņi, no zila gaisa. Un pats labākais, ka viņš sakontaktējās ar manu tēvu, kurš pirms kādiem 2 mēnešiem bija piedāvājis viņam darbu Latvijā (labi apmaksātu), bet toreiz kolēģis pateica, ka viņš esot atradis savu aicinājumu un nevēlas mainīt profesiju. Tagad pats prasīja...Es esmu ļoti, ļoti apjukusi. Līdz šim viens otram bijām kā brālis un māsa, bet tagad man sāk kļūt tā dīvaini ap sirdi-tik pēkšņi viņš atteicās no labāka darba Īrijā, un tik pēkšņi izlēma atgriezties, ka es pat nepaspēju to visu sagremot...Varbūt esmu kaut ko ļoti smagi pārpratusi? Varbūt vēl kādas detaļas vēlaties dzirdēt? Man noderētu kāds padoms. Kad jautāju, kā tad tā izlēmis, viņš tikai izmeta (ar mazu pauzi pirms teica), ka esot apnicis skriet apkārt. Vēl pirms mēneša viņš teica, ka viņš sevi Latvijā neredzot, un ka viņš esot laimīgs esot prom-draugi blakus, darbs patīk u.t.t. Un neteiksim, ka viņam ar meitenēm neveicas-izskatīgs, gudrs u.t.t.-esmu pat paņirgajusies par viņu un viņa sievietēm, kuras viņam ir bijušas tikai tvaika nolaišanai. Man nav ne mazākas nojausmas, ko domāt-vai tiešām viņš būtu pieķēries man, vai vienkārši pēkšņi izlēma un tas viss ir vienkārši tā sagadījies, ka rada man dīvainas domas. Nekad, nekad nebiju gaidījusi, ka viņš atstās Īriju un prasīs pēc darba, ko pirms tam strikti noraidīja un vēl pateica-ko es Latvijā darīšu?
24
