mammīte

Reģ: 22.02.2015

Sveikas meitenes!
Es dzīvoju ar savu omīti, viņa ir ļoti mīļa un laba&saprotoša, bet vienmēr grib visās lietās man uzspiest savu patiesību. Es saprotu viņu, bet gribas, lai savos 20 gados es pati varētu padomāt ar savu galvu.
Kad viņai ir izdevīgi, omīte man saka, ka esmu jau liela, kad nē, maza meitenīte, kura vēl no dzīves neko nesaprot.
Kā ar to "cīnīties"?
Strīdi viņu ļoti sāpina, bieži vien nožēloju, ka esmu sākusi viņai pierādīt savu patiesību. Es nezinu ko darīt?!
Esmu īsta mammas meita, bet gribas izrauties no tā un būt patstāvīgākai.
Jau kādu laiku, es nesaku savas patiesās domas un vēlmes omītes klātbūtnē, lai pēc tam nevajadzētu klausīties, ka es domāju galīgi aplami, tāpat jau to bieži nākas dzirdēt.
Hei, ko darīt ?
Vai jūsu mammas arī jūs tik ļoti mīl, ka visu laik tur jūs savās rokās un nelaiž vaļā? :-/

14.07.2015 09:16 |

Teddy

1606

Reģ: 01.11.2013

Tieši tāda iemesla pēc es pie vecākiem jau kopš gadiem 18 nedzīvoju.

14.07.2015 09:18 |

Undiya

10182

Reģ: 19.11.2014

Turpini neizteikt savas domas un nečakarē vecam cilvēkam prātu. Es ar savu omi vēl varu padiskutēt un to arī daru ja ir vajadzība, taču ar veco mammu - ko tur vairs. Labāk paklusēju un piekrītu viņas viedoklim.. lai viņai tiek kāds prieciņš. Tāpat ātri visu pēc tam aizmirst. :-)

14.07.2015 09:22 |

kakje

1741

Reģ: 29.01.2009

anfena12 - nestrīdies, aiziesi no majam tad darīsi ko gribi :-)

14.07.2015 09:52 |

Sylph

1049

Reģ: 03.05.2015

Man maate teica kaut ko liidziigu. Miera deelj es pakluseeju, bet dariiju taa, kaa pati uzskatiiju par pareizu. Meklee iespeeju dziivot citur - studijas ar kojaam taalu no maajaam vai straadaa un meegjini ko noiireet.

14.07.2015 10:01 |

LalalaY

Reģ: 07.07.2015

- nestrīdies, aiziesi no majam tad darīsi ko grib

Piekrītu šim viedoklim. ;-)

14.07.2015 10:05 |

Neiekarota Pilsēta

1925

Reģ: 02.07.2009

Ar veciem cilvēkiem nav vērts strīdēties. Labāk klusē un māj ar galvu, bet dari tā, kā esi nolēmusi.
Mana vecmāmiņa bija tieši tāda pati - paštaisna un pamēģini tik viņai kaut ko teikt pretī. Ļoti grūti bija sadzīvot arī pēc tam, kad biju jau pārvākusies prom no viņas, vienmēr piekasījās par to, kāds man apģērbs, kādi man mati un, ja pateicu ko domāju, sāka raudāt. Beigās es vairs necentos pierādīt savu taisnību un nemēģināju viņai kaut ko ieskaidrot, jo tas ir cita laikmeta cilvēks, neiespējami.

14.07.2015 11:25 |

Mademoiselle!

10333

Reģ: 21.07.2011

Kā ar to "cīnīties"?

.
Neko tu neizdarīsi, bezcerīga cīņa.
Vienīgais uzsākt pašai savu patstāvīgu dzīvi citā pilsētā, vai sākt kaut kur mācīties un dzīvot kojās, arī citā pilsētā.
Man bija līdzīgi, bet tad sāku mācīties augstskolā un varēju sākt elpot un dzīvot, pieļaut kļūdas, no kurām mācījos, nevis dzīvot pēc omītes noteikumiem un aizliegumiem.
Un neesmu kļuvusi ne sliktāka, ne nogājusi no ceļa.

14.07.2015 11:37 |

aie Z-O

5395

Reģ: 29.01.2009

Man gan ir kolosāla oma. Viņa tik daudz man iemācījusi, atbalstījusi, mans viedoklis ir svarīgs viņai, nu reizēm par dziļiem dekoltē ko izmet, bet nekādi pārmetumi nav. Man ir reāli paveicies :)

14.07.2015 11:41 |

meduslacene

Reģ: 14.07.2015

Divas paaudzes var dzīvot kopā tikai tad, ja katram ir atsevišķi sava virtuve.

14.07.2015 11:43 |

Jackie

4617

Reģ: 02.06.2012

Man arii ir forsha oma, ar kuru var gan pa veikaliem iziet, gan kafuuzii kokchu iedzert, gan par dziivi parunaat.:-)
Ieteiktu varbuut tad ietureet zinaamu distanci, taadas intiimaakas, personiigaakas lietas patureet pie sevis, varbuut kaut kur kaut ko bishki piepushkot, atbildeet vinai pa praatam (bet dariit pa savam) utt., lai lieki nesatrauktu:-)

14.07.2015 11:50 |