Neplānoti sanāca iepazīties ar drauga mammu. Neplānoti gan man, gan viņai. Biju laipna, atvērta, bet neveiksmīgi nonācu novērotājas lomā. Drauga mamma aktīvi runāja ar savu dēlu, jautāja par mūsu aktivitātēm caur dēlu un tamlīdzīgi. Vien reizi uzrunāja ļoti nopietni un vēsi pie galda, piedāvājot ko saldu un uzrunājot uz „Jūs”, kas savā ziņā manu spēju aktīvi iesaistīties paralizēja. Visas sarunas uzsāka skatoties uz dēlu un uzrunājot tieši viņu vārdā. Sarunas bija tik aktīvas, ka man nebija īsi kur iespraukties...un būtu mazliet muļķīgi, ja es aizelsusies censtos par visām varītēm iejaukties. Sanāca tā, ka nopietna sēdēju un klusēju, savukārt viņa mani ignorēja. Nezinu, tīšām vai uztraukuma dēļ, bet nepatīkami. Iespējams, tas uztraukuma dēļ... un tomēr, nepatīkami. Viņš viņai ir vienīgais un svarīgākais vīrietis dzīvē, tāpēc saprotu, ka ir īpaši grūti, bet es nealkstu pēc bubuļa un „dēla atņēmējas” lomas.
Līdz šim draugu mammas mani ir pozitīvi uzņēmušas, bijušas ieinteresētas, ir veidojušās patīkamas sarunas un ļoti siltas attiecības. Kā šādā situācijā rīkoties – es nezinu. Vairs viņu neesmu sastapusi, bet ja pastāv iespēja sastapt, kaut kā cenšos veiksmīgi izvairīties... es nezinu, kā man reaģēt, izturēties pret viņu. Ar varu mīļa nekļūšu, taču atzīstu, ka man ir svarīgi, lai mūsu starpā būtu labas attiecības. Negribu piedzīvot filmās atspoguļotos karus. Kā jūs no savas puses rīkojāties, lai veicinātu labu attiecību veidošanos? Kā rīkoties šādā situācijā?
493
