Man ir šī lieta vairāk kā 7 gadus. Ar pauzēm protams, vienu tādu garāku pāris gadu pauzi arī izbaudīju.
Nu neko, trakāk ir kad tikko sākas(manā gadījumā - divreiz). Tālāk seko adaptācija šīm lietām un paliek vieglāk.
Bet pilnīgi katru dienu jūtu kaut vai par 0,1%, ka man ir šī lieta. Tāpēc esmu nedaudz mazāk laimīga attiecīgi procentuāli par cilvēku, kuram būtu piemēram, līdzīga dzīve, bet bez VD.
Ir arī pāris fobijas, kuras nepāriet, ar kurām sadzīvoju.
Bet pa lielam, dzīvot var un labi :) Apskaužu cilvēkus kuriem nav VD, bet VD arī ļoti daudz piespiež uz pozitīvo - jo gļuzi vnk nervi netur savādāk dzīvot :D
Ne visas zāles rada atkarību. Noofen ir daļēji placebo, jo ir maigas zāles, pielīdzināmas gandrīz vai balderiāņiem. Atkarību nerada - pēc personīgās pieredzes zinu. Var nomest strauji un vienā dienā, nekāda vaina :)