Sveikas.
Situācija ir sekojoša, nesen iepazinos ar jaunu vīrieti(23), man (24). Sākumā pat īsti nepatika, negribēju tikties, bet pēc vairākiem piedāvājumiem piekritu satikties. Jo vairāk pavadām laiku kopā, jo vairāk iepatikās. Viņš liekas ļoti jauks, ar labu sirdi, es esmu sajūsmā! Liekas, ka arī es viņu interesēju, vairākas reizes dienā piezvana, apjautājas kā iet, grib tikties, arī es to vēlos.
Dzīvojam abi vienā mazā pilsētā. Te viens par otru, vairāk vai mazāk, visu zina. Es esmu māmiņa, man likās, ka viņš to zina, bet pēc sarunām spriežot, nonācu pie secinājuma, ka laikam nezina vis. Esam tajā stadijā, ka īsti nav saprotami viena otra nolūki un negribas arī iztrūcināt un sabojāt visu kaut ko tādu jautājot. Šķiet vēl par ātru tādai sarunai, jo šobrīd viss rit tik dabiski, baudām mirkli.
Tā tad, nezinu ko tagad darīt. Kurā brīdī labāk pateikt, ka esmu māmiņa? Ja pateikšu tagad, vai viņš uzreiz nepadomās, ka meklēju stabilas, nopietnas attiecības? Protams, ka es vēlētos, bet negribas izdarīt spiedienu, turklāt pašai gribas paskatīties kāda būs tālākā attīstība. Sekss mums vēl nav bijis. Varbūt vēlas tikai seksu? Tādā gadījumā nemaz neredzu nepieciešamību šādu faktu atklāt. Varbūt vispār viņam nav nekādi konkrēti nolūki, varbūt vienkārši ļauj lietām ritēt savu gaitu. Kādi viedokļi par šo situāciju?
15
