Ai, man arī nebūtu pacietības ņemties ar šitādiem. Dažreiz kāds nāk klajā ar(viņaprāt) romantisku žestu un tad gaida, kad sieviete sajūsmā spiedzot metīsies ap kaklu.
Man sen, sen bija viens pielūdzējs, ar kuru kopā bijām vienā seminārā. Pasākumā it kā kontaktējāmies, bet nu neko pārāk daudz. Mēnesi pēc tam saņemu savā e-pastā apsveikumu dzimšanas dienā (kas bija pavisam neilgi pēc semināra beigām) ar aprakstu, kā viņš esot dikti mēģinājis mani sadabūt rokā un cik tas bijis grūti. Es zinu, ka viņš būtu varējis pajautāt ļoti atsaucīgajam semināra vadītājam, kurš būtu uzreiz iedevis visu informāciju.
Aizrakstīju paldies par apsveikumu, bet šis tā - un tas ir viss? :D Ļoti muļķīgi, jo viņš pats savā galvā izdomājis, kā man vajadzētu reaģēt, un tad ir vīlies, ka neesmu nemaz tik impressed. Tā vienkārši ir ļoti nepieaugusi domāšana - es kaut ko gribu, neteikšu ko, bet būšu dusmīgs, ja nedabūšu.