Tāds tādu atrod vai pretpoli pievelkās?

Katrs otrā kaut ko mēģina saskatīt, citam vajag līdzīgu, bet citi dod priekšroku pretējam, lai varētu sajust, ka viens otru papildina. Manā gadījumā esam "tāds tālu atrod" , nespētu iedomāties sēdēt visu laiku mājās, vai cilvēku sev blakus, kuram nepatīk lauki, dzīvnieki, sports.
Par pretpoliem - nē, mani nepievilktu. Kāpēc? Ja cilvēkam ir citas intereses, citi dzīves mērķi, kas nesakrīt ar manējiem, tad nezinu, vai varētu ar otru pusi kopā vispār pavadīt laiku vai plānot nākotni..

Manupraat, kopaa nevar buut ne pilniigi vienaadi cilveeki, ne arii pilniigi pretpoli. Veiksmiigaas attieciibaas kaut kam jaabuut kopiigam un kaut kam - atshkjiriigam.

tas atkarīgs kādā ziņā - vienādi un atšķirīgi. Ja čalim patīk sēdēt mājās, neko neapmeklēt un nedarīt, tad manliekas ir forši ja viņam ir meitene kas viņu motivē iet kkur- tā sakot parāda dzīvi ārpus mājām. Bet ja vienādi abi ir mājās sēdēšanā tad tā arī viņi neko neierauga un dusmojas viensuzotru.
Bet pa lielam, domāju ka labāk jau ir kad abi ir vienādi ar līdzīgām intresēm, jo tā var vairāk attīstīties uz priekšu, nevis stāvēt uz vietas un nesaprast kāpēc otrs cilvēks ir tik atšķirīgs

Uzskatu, ka labāk ir tad, ja cilvēki ir līdzīgi, pretpoli kašķēsies, nemitīgi būs neapmierināti un aktīvu cilvēku nevar piedabūt sēdēt màjàs, tā viņš būs nelaimīgs, turpretī màjàs sēdētājs nekārps pāri komforta zonai un neuzupurēsies sava mīļotā dēļ, jo tas prasa daudz spēka un nevis uzlādē, bet izsūc no tevis visu.

Un, ja pat ir divi atšķirīgie, kāds kàdu centīsies izmainīt, ja otram iepatiktis tas pats un viņš kļūtu savādàks, tad tur vairs nebūtu dažàdie, abi kļūtu par līdzīgiem. Galu galà ir jābūt ar kopiigiem mērķiem, domu gājienu un sapņiem, citàdi ceļi šķirsies šà vai tā. vai nu nàksies pielāgoties ar ciešanàm, vai arī pielàgojoties sapratiisi, ka tas ir arii tavs un pie saviem vecajiem pardumiem neatgrieziisies.

Manuprāt, tomēr jābūt vairāk kopīgā kā atšķirīgā. No sākuma jau tas pretpols interesants, pievilcīgs, saista tas atšķirīgais, bet pēc laika visas tās atšķirīgās lietas, kas no sākuma tā patīk, sāk kaitināt, kļūst traucējošas.

Pēc personīgās pieredzes varu teikt ka labāk ir ka ir tomēr līdzīgi jo tad tomēr ir kaut kāds kopīgs pamats uz kā balstīt attiecības.

Es arī uzskatu kā SYLPH.

Manupraat, kopaa nevar buut ne pilniigi vienaadi cilveeki, ne arii pilniigi pretpoli. Veiksmiigaas attieciibaas kaut kam jaabuut kopiigam un kaut kam - atshkjiriigam.

Kopīgām ir jābūt interesēm, hobijiem, skatam uz dzīvi, mērķiem, arī morālei daudz maz jāsakrīt. Līdzīgi domājošiem, vienvārdsakot.
Raksturam gan vajadzētu pretēju.. Esmu diezgan straujas dabas.. Neiespējami sadzīvot ar tādu pašu spridzekli, manam temperamentam der mierīgi, grūti nokaitināmi cilvēki.

Interesants ieskats pagaidām. Dod nedaudz iekrāsu manam: "Nedaudz līdzīgi, bet pilnīgi pretēji, tādejādi - ultra motivējoši un vispusīgi" funktierim.

Es par to, ka tāds tādu atrod. Pretpoli var būt interesanti sākumā, bet ilgtermiņā tas nestrādā.
Visas attiecības, kas man ir bijušas, ir izbeigušās tieši šī atšķirīguma dēļ, jo es neredzu, kā var veidot ģimeni ar cilvēku, kuram kardināli atšķiras uzskati par ģimenes kārtību, vai vispār nonākt tik tālu ar cilvēku, ar kuru nav iespējams vienoties par to, vai brīvdienās iesim ballēties uz Koijotiem vai uz Depo, sēdēsim mājās ar filmām, vai dosimies 3 dienu pārgājienā ar teltīm. Ja šie pretpoli spēj atrast kompromisus, tad vēl kaut kas var sanākt, taču tas prasa upurus un daudz darba.

Nu gan. Meklēt pretpolus klubu izvēlē.

Koijotiem vai uz Depo

Kādreiz būtu teikusi Depo, tagad . . .neviens. :-D

Britu zinaatnieki ir izpeetiijushi, ka attieciibas ieveerojami veiksmiigaakas ir liidziigajiem.

Linku slinkums mekleet, pats meklee.

Uzskatu, ka labāk kopā būt cilvēkiem, kuriem ir kopīgas intereses, uzskati, nostāja pret dzīvi un skatījums uz to. Varbūt padiskutēt vai vienkārši iepazīties ar cilvēku, kura intereses, uzskati un dzīvesstils ir pavisam atšķirīgs, var būt visai interesanti un reizēm pat noderīgi, taču dzīvojot kopā vai pat veidojot ģimeni, manuprāt, svarīgāk, ja pāris skatās vienā virzienā un tas attiecas uz visu - gan izklaides veidiem, gan nākotnes plāniem, gan visu pārējo.

Vieni psiholoģijas teorētiķi uzskata, ka indivīdiem pievilcīgāki šķiet viņiem līdzīgi cilvēki, kamēr citi postulē, ka savā partnerī meklējam īpašības, ko ļoti augstu vērtējam, bet, kas pašiem pietrūkst. Tā kā par šo tēmu vēl zinātnieki strīdās :D

Manuprāt, pretpoli. Jo tad viens otru papildina. Piemēram man ir pazīstams viens pārītis , kuri abi vienādi - majas sēdētāji un viens otru neiedvesmo un nekur neiet. Mēs ar draugu esam pretpoli- es spridzeklis, vins miera mika. Iedvesmojam viens otram darit lietas, ko pasi neiedomātos un atklājam ko jaunu. Ja abi vienādi, tad nu nekas jauns nebūs, tikai tas kas jau abiem zināms. Protams, nevar būt pavisam atšķirīgi uzskati un dzīves mērķi, taču rakstura līmenī un paradumu ziņā- labāk ka atšķirīgi.
Tas pats kas strīdos. Ar otru tādu trako kā mani es vnk nesadzīvotu. Man tieši vajag tādu kā mans draugs, kurš mierīgi un ar vēsu prātu visu apsver, nevis abi vienādi, streso un nespēj pilnvērtīgi domāt. Vienam otru ir jāpapildina, es uzskatu, bez pilnveidošanas īsti nav jēga attiecībām. :) pāri abiem ir vienam otram japarāda kas jauns un jāļauj iepazīt dZivi no cita skata punkta :)

Kādreiz es būtu teikusi, ka tas ir pilnīgi individuāli, bet nu man sāk šķist, ka tā kopīgā tomēr jābūt daudz vairāk kā atšķirīgā. Ir ok, ja temperamentos šis tas atšķiras - viens ir ekstraverts, otrs intraverts, piemēram. Ir ok, ja atšķiras intereses kādās niansēs - vienam patīk stratēģijas spēles kompī, otrs tajā pašā laikā šķirsta Selindžeru utml. Ir ok, ja - tev patīk kaķi, man patīk suņi. Arī, ja viens ir izteikts karjerists, savukārt otrs - nē, viss ok (tā pat labāk, man šķiet).
Kad, manuprāt, tā atšķirīgā par daudz un būs problēmas..
Ja vienam ir izteikta vēlme pēc mierīgas ģimenes dzīves un bērniem, otram - nē.
Ja vienam deg acis par savu māju ar pirtiņu mazpilsētā, bet otrs ir izteikts kosmopolīts-ceļotājs.
Ja ir izteikti atšķirīgas vērtības - vienam - nauda, stabilitāte, materiālais nodrošinājums; otram - garīgums jēgas meklējumi.
Ja viens ir reliģiozs, otrs ir pārliecināts ateists.
Jo pārim tomēr kaut kāds laiks ir jāpavada kopā un augstākminētās atšķirības visticamāk novedīs pie tā, ka pēc darba katrs vienkārši pavadīs laiku savās nodarbēs, brīvdienas - realizējot savus sapņus un nākotni plānos katrs pats par sevi. Vai arī - viens smagi kompromitēs savu īsto būtību.
Gan jau, ka ir veiksmes stāsti, bet tad ne tikai mīlai jābūt lielai, bet arī abiem cilvēkiem ļoti garīgi nobriedušiem.

Starp citu, man ir draudzene, kurai ar draugu ir identiska situācija kā autora tēmas pieteikumā. Lieki teikt, ka tas ir klupšanas akmens ne pa jokam.

Atvainojos par gramatiku.

So.so , perfekti pateikts, piekrītu Tev :)

Kopīgām ir jābūt interesēm, hobijiem, skatam uz dzīvi, mērķiem, arī morālei daudz maz jāsakrīt. Līdzīgi domājošiem, vienvārdsakot.
Raksturam gan vajadzētu pretēju.. Esmu diezgan straujas dabas.. Neiespējami sadzīvot ar tādu pašu spridzekli, manam temperamentam der mierīgi, grūti nokaitināmi cilvēki.

Šim un so.so piekrītu.
Vienīgais par intravertu un ekstravertu tipu... nezinu, man liekas, ka tam pa lielam jāsakrīt būtu.
Nespētu iedomāties arī ,,sabiedrības dvēseli'' kopā ar klusu, nemanāmu ''pelēko peli''. Tas tomēr laikam arī beigtos ar to, ka vai nu viens visu laiku laiku pavadītu vienatnē, par to klusībā dusmojoties uz otru, vai piekāptos otrs, ierobežotu savas aktivitātes, paziņu loku, uzvedību, un kļūtu neapmierināts, jo apspiestu to enerģiju, kas laužas uz āru. Tie pa manam arī ir ļoti pamatīgi pretpoli, kam īsti nespīd laimīga kopdzīve.

Domaaju, ka ir jaabuut vairaak kopiigam nekaa atskjiriigam, savaadaak abiem ar laiku noriebsies muuzjiigie kompromisi. Pa lielam ir jaasaskan idejai par to, kaa jaapavada briivdienas, jaabuut liidziigaam veelmeem gultaa (sado-mazo piekriteejs ar maiguma miiljotaaju diez vai ilgi kopaa notureesies), vai jaadziivo ir laukos vai pilseetaa utt. Tomeer arii 100% sakritiiba var buut garlaiciiga. Manupraat, ideaali ir tad ja sakriit 70%, bet paareejie 30% ienes attieciibaas asuminju.