Kā novērst domas?

oi, tas ir stulbi, kad domas klejo un nevar nomierināties, jo tarakāni prātā izspēlē meksikāņu seriālus 129 versijās :D sākums ir grūts, pēc tam jau pierod :)

šaubos ka kāda tev atklās jaunu Ameriku - ej ārā, dari kaut kādas fiziskās aktivitātes vai iesaisties kaut kādos kursos vai nodarbībās. that's all!

visneorģinālākā atbilde - atrast hobiju, iemācīties ko jaunu, pievērst vairāk laika sev, fiziski vai garīgi izkopt sevi.
bet, ja godīgi, nezinu, ko var ieteikt... manuprāt, domas no mīļajiem ir ļoti grūti, pat neiespējami novērst... vienkārši jāmēģina izvilkt to laiku nesajūkot prātā. (t)

Neteiktu ka pie vainas tarakani, bet ta tukšuma sajuta ka majas neviens negaida un jaiet gulet vienai utt. Gruti tikt ar to galā..

Man palidzeja seriali, atceros, ka biju stavoklii, virs uz nedelju prom - iesleedzu serialus, eedu kirsus, zemenes un baudiju vientuliibu. Vai uzaicini kadu draugu no Latvijas ciemos, es ar taa esmu darijusi, nopirku draudzenei biletes un vinja atlidoja pie manis.

bet ta tukšuma sajuta ka majas neviens negaida un jaiet gulet vienai utt.

bet tas tak nav ilglaiciigi?

Arī man palīdz seriāli vai filmas, vai arī daru ko tādu, kas man patīk.
Neskatos pulkstenī un neskaitu dienas, lai laiks ātrāk paiet. :-)

Ja vīram bieži jābrauc ārpus mājām,vari iegādaties suni. :)

Suńuks mums ir, tikai kopa tagad ar vīru.. Nē nav ilgi, divas ned....

chocco1, Divas nedēļa paies ātri. Bet Tu tā kā pati esi UK un viņš tā kā LV, ja? :-/
Es Tev PM kkad uzrakstīšu. ;-) (Par šo tēmu, un vēl citu arī piedevām) :-)

Kļūt par darbaholiķi

Es tagad arī 2 nedēļas dzīvoju mājas bez vīra ... :(

Es tā arī izdariju-paņēmu visas vakara maiņas, lai nebūtu vakaros vienai jāsēž.. grūti, kad pierasts būt 2ata ..

Aizņem sevi ar darbiem,hobijiem utt.. man vēl tikai 4 dienas, kad mājās būšu tikai 1 naktī -un tad jau mīļais mājās (l)

Kļūt par darbaholiķi

Vot šim nepiekrītu, tas nav nekas labs cilvēkam kļūt par darbaholiķi. Labāk , kā jau meitenes rakstīja iesaistīies kur ir cilvēki/sabiedrība . Pameklē internetā savu pilsētu, FB cik zinu un DR.lv ir grupas kur sameklē savu pilsētu kurā dzīvo, un piedalies diskusijas , varbūt kaut ko atradisi (nodarbi, jeb ko) År cilvēkiem arī sapazīsies, būs labi. ;-)

Neteicu jau, ka labs, bet efektīvs gan.

kad man bija līdzīga situācija, es sevi nodzinu skrienot un sporta zālē tā, ka pēc tam knapi dušā varēju ieiet, kur nu vēl padomāt. Pēc dušas iekritu gultā un atslēdzos. Nesaku, ka pareizākais risinājums, bet man palīdzēja. Vēl uztaisīju blogu (privātu, lai nevien nevar lasīt) un sāku aprakstīt savas sajūtas. Mazliet vieglāk palika.

Chocco es saprotu tevi, arī man tā ir bijis :'-( . Draugs kad pirmo reizi aizlidoja prom uz ārzemēm, es tak kā tāds mazs bērns raudāju. Briesmīgi skumja tā sajūta :'-(. Itka saproti, ka nu tak būs atpakaļ, bet asaras pašas no sevis nāk. Kad devos gulēt, ar tad ap sirsniņu skumji palika, jo tik ļoti pierasts, ka mīļotais vīrietis ir blakām :'-(. No rīta pamostos nekādā, prāts vis laik domā, par draugu, un skaita dienas kad atlidos atpakaļ. :'-(
Kā es ar to tiku galā? Nezinu, skatījos filmas, lasīju grāmatas, un Ik pa brīdim nobraucu kādu asariņu.:'-(

Notraucu :'-(

lasu un brīnos, kā var būt TIK atkarīgs no otra cilvēka?? reāli atgādinat suņus, kas kauc caurām dienām un naktīm kad saimnieka nav blakus :D ceļat pašapziņu dārgās ;)

Ja godiigi, es arii pabriiniijos. Vai nu ljoti jauninjas meitenes, vai totaali nespeejiigas buut vienas? Atvainojos par skarbumu, bet - ko dariitu tad, ja viirietis (tfu, tfu, tfu!) aizietu pie citas?

Nu bet protams, bez kāda dzēlīga komentāra neiztikt... Esmu pati Norvēgija, vīrs lv.

Tās ir tikai divas nedēļas. Kad man vīrs bija ārzemēs uz diviem mēnešiem, tad gan varēju raudāt, jo tas likās ļoti ilgi un bija arī. Divas nedēļas ātri paies un tāpat ne jau katru vakaru skumsi. Citreiz ir feini kādu laiciņu veltīt tikai sev :)