Laulība pēc ilgiem gadiem.

Drauga vecāki ir kopā ~25 gadus un izskatās, ka viņiem viss ir pat vairāk kā labi. Omes brālis ar savu sievu bija kopā visu mūžu un vēl lielā vecumā varēja redzēt, cik ciešas saites viņus vieno. Kad viņš nomira, sieva nevarēja to pārdzīvot (tiešām burtiski bez apstājas raudāja) un pēc ļoti īsa laiciņa arī aizgāja aizsaulē.

Mani vecāki ir precējušies 41 gadu + pirms kāzām kopā kkādi 7 gadi. Dzīvo normāli, draudzīgi, tētis mammu joprojām sauc jaunība dienu mīļvārdiņā :) nezinu, vai ir kādā īpašā veidā attiecības kopuši. Man liekas galvenais ir pieņemt otru cilvēku ar visiem + un - un nedomāt par viņa pārtaisīšanu pēc sava prāta

Ne jau laiks ir tas,kas nobendē attiecības,bet cilvēki paši.
Mani vecāki ir mans paraugs,nu jau pāris gadi pēc sudrabkāzām,bet joprojām ķiķinās,koķetē,vienmēr ir viņiem,par ko parunāt,vienmēr izdomā kādas aktivitātes,lai nav jāsēž mājās,mamma tāda valdonīgāka un asāka,tētis lēnīgs un piekāpīgs,bet abiem ir labi (l)

Zinu vairākus pārus, kuru kopdzīves stāžs pārsniedz 20 gadus.. un viņi noteikti nedzīvo kopā tāpat vien.. ir mīlestība, atbildība un cieņa vienam pret otru, kopīgas intereses, problēmas.. nu kā jau attiecībās pieklājas :)

Mani krustvecāki ir kopā gandrīz 30 gadus. Dzīvē iegrozījās tā, ka viņi gandrīz visu to laiku ir strādājuši kopā, retu brīdi tikai nav kopā. Bet ir ļoti saticīgs pāris, nekad neesmu redzējusi viņus strīdamies. Viņiem ir ļoti dažādi raksturi, bet tie ļoti labi viens otru līdzsvaro.

Maniem vecākiem 26 gadi pagājuši kopš precējušies un vēl joprojām skatās viens uz otru mirdzošām acīm. Rūpējas un ik pa laikam cenšas ar ko pārsteigt. Skatoties uz viņiem es sapratu ka mīlestība pastāv, nav nekādas pierašanas pie otra. Ahh(l)(l)

kad mēs sākām tikties ar draugu, viņa māsa, kas toreiz savās drausmīgi jocīgajās attiecībās un, kā man liekas, ne-normālās attiecībās bija pāri 5 gadi, ieņirdza par mums ar vārdiem "paskatīsimies uz jums, kad jums būs tāds stāžs, kā mums". Tad pagāja 5 gadi un nekas nemainījās. Tad kaut kādā reizē sāka mūs tā kā apcelt un tā, uz ko jokojot atteicu, ka skauž un tad nāca frāze - nu paskatīsimies, cik mīlīgi jūs būsiet pēc tik ilga laika kopā kā mēs (10 gadi) . Nu tālu no 10 gadiem vairs nav, un nekas nav mainījies. Viņa turpina attaisnot savas draņķīgās attiecības ar to, ka viņi ir ilgi kopā.

Morāle - nav svarīgi, vai tie ir 2 mēneši, vai 10 gadi. Ir jākopj attiecības un jāvelta tām enerģija un laiks, un tikai tad kaut kas būs. Mani vecāki diemžēl nebija no tiem, kas spēja visu mūžu būt laimīgi kopā, bet es tagad redzu, ka pie vainas bija tas, ka nekopa attiecības, nebija savstarpējās izrunāšanās un jā, nebija arī laika, jo rāvās melnās miesās, lai nodrošinātu man un brālim visu, kas vajadzīgs un vēl vairāk. Laulībā (vai kopdzīvē) pavadītais laiks nav iemesls palaisties.