Brīžiem šķiet,ka cosmo paliek par vientuļo mātīšu,dzīves nepieņemto,apdalīto vai pārizlutināto meiteņu klačošanās vietu,kurās apspriest cilvēkus,kas dzīvē kaut ko dara,lai sasniegtu savus mērķus. Meitenes,es domāju,ka mums katrai var atrast,kur piesieties,bet vai vajag to darīt? Šādi savu ego nedrīkst barot.