Sveikas! Pēdējā laikā māc domas par šķiršanos, laigan esmu iemīlējusies un pirmo reizi ir šāda cieņa un vīrišķīga attiekme, un visasnpārējā "ideālā" vīrieša kvalitātes, bet nu protams kā jau normal human(women) being, vienmēr kkas nav tā. Tātad attiecības sāku tikai tādēļ, ko minēju augstāk, arī dzīves uzskati sakrīt un pat ir tā ka es būdama ļoti spītīga persona kura stingri pastāv pie sava, viņs māk pateikt tā, lai es skatītos uz situāciju savādāk. Respektīvi vienuvārdsakot-chalis tiešām ir īsts mužiks tā teikt, BET viņš nerunā latviski un tā pa lielam neuzskata ka tas ir vajadzīgs, bet man ir grūti nepārtraukti runāt viņa valodā(ārzemnieks), arī strīdi ir tādi, ka ar katru reizi domāju vai man to vajag, lgn nekad nekas aizvainojoss nav teikts..attieciibas ir pusgadu un es visu laiku domāju, ka viņš ir super, bet ne deļ manis, laigan pa lielam vinjam ir tas kas man vajadzigs. Es pat nevaru iisti aprakstit kaa es to domaju bet es jutu ka nesmu gatava atteikties vai ierobezot savas intereses piemeeram kaa brauksanu uz aarzemeem maaciities kaadu gadu tpc ka ir puisis kurs protams netur bet iisti par arii nav utt taadeelj es nezinu kaa tas ir no malases maanu sevi, vinju vai kas te notiek?:-/
482
