Nerunāšu tikai par konkrētu vīrieti, bet par lielu daļu vīriešu. Mēs sievietes - izstāstam savu problēmu, ar vēlmi, lai mūs uzklausa, bet viņi tā vietā lai samīļotu mūs, ies un cīnīsies ar problēmu - , lai gan protams pietrūks šī viena apskāviena, tas ir mīļi un tas ir jāprot novērtēt, pasakot, ka ir patīkami, ja vīrietis cīnas ar visu savu spēku, lai mums būtu labi, bet bieži tā vietā, lai pateiktu paldies par šo vīrišķīgo gājienu, lielākoties meitenes viņus nolamā, pasakot, ka neklausas, ka nemīl vai tādā garā. Otra problēma, vīrieši neprot izstāstīt savas problēmas, viņi tās remdē seksā, un tad sanāk tā - ja sieviete nepastāsta kaut ko, tad ir tracis, ja vīrietis- tad tas ir jāpieņem, jo viņam esot nesakartotas domas, vai arī girb no kaut kā mūs pasargāt... bet zinat? Bez dažiem šādiem nieciņiem mēs tik ļoti nepieķertos vīriešiem.