Man ar grezsirdību ir nopietnas problēmas. Tā, ka nopietnas :D Es tiešām esmu slimīgi greizsirdīga! Man patiešām paveicies ar mīļoto, jo viņš vispār pat nepaskatās uz citām sievietēm, nevienu soc. tīklos neapstiprina, nekādus like nespiež un pat nesarunājas, nu tiešām - nekāda kontakta, bet es apt par to pašu paspēju būt greizsirdīga. Reizēm es saprotu, ka tas ir pilnīgs sviests, ka viņš tak nekad neko dzīvē neizdarītu, bet man pilnīgi slikti paliek no domas vien, reāli fiziski sāku justies briesmīgi, reāli, nespēju to kontrolēt. Tagad, kad attiecības ilgas, cenšos kkā to kontrolēt, bet anyway, vislaik ir kaut kas iekšā, kas baidās viņu zaudēt. Un es patiešām uzticos viņam, bet nu redz kā, varbūt kāda bērnības trauma, nezinu. Sākumā pat gandrīz izšķīrāmies manas slimīgās greizsirdības dēļ, kad viņš runāja ar puišiem un es nez kapēc tur ieraudzīju meiteni un sāku kliegt balles vidū :D Vaj, briesmīgi. Es nezinu kā lai tiek no tā vaļā, kā lai izdzen to. Draugam bieži vien noklusēju tagad, ka jūtos greizsirdīga, bet iekšēji tas saēd tik un tā...