Bērniņu grib, bet laikam jau manas pukstēšanas dēļ tas viss :-D
Man 25, attiecības stabilas un bērnu neuztveru kā te tika aprakstīts. Vairākus gadus esmu cieši saistīta ar bērniem un zinu kādas rūpes tās ir. Laikam manā dzīvē ir pienācis tas brīdis, kad esmu tam gatava. Tas ir loģisks mūsu mīlestības turpinājums un neko visu šo laiku neesmu gribējusi tik ļoti. Gribu ģimeni un gribu, lai mans sapnis tiek piepildīts, taču es apzinos, ka uzspiest nevar, jāizlemj ir rūpīgi. Mans lēmums ir pārdomāts, tikai kā atmest domu par gribēšanu uz laiku kamēr mīļotais sakārto domas? Par bērniem runā un ir ļoti zinošs, uzmanīgs, zinu; ka viss būs labi. Bet baidās nedaudz vēl no atbildības un tā...kas man šķiet loģiski.
vai maz ir iespējams pārstāt kaut ko gribēt?