Cukurs un Pumpas

Ja nespēj neēst saldumus, tad tev vienkārši nav pietiekami liela motivācija. Tevi apmierina tas, ka tev metās pumpas un Tu nevēlies to mainīt. Tieši tik vienkārši tas ir.

Murci, galju pietiekosh daudz eed?

To sauc par nemaaciishanos no savaam kljuudaam un taa tas notiek ar daudziem cilveekiem. Varbuut ne tieshi cukura zinjaa, bet citaas dziives sfeeraas.

Arii man metas izsitumi no cukura, bet esmu sevi iegrozhojusi taa, ka veikalaa uz saldumiem nemaz neskatos, jo zinu,ka preteejaa gadiijumaa buus jaaziekjee tonaalaa kreema kaarta.

Iespeejams, ka tev truukst motivaacijas. Vai tad, kad skaties spogulii uz tiiru, skaistu sejas aadu, nemaz nav zheel to sabojaat iislaiciiga priecinja deelj?

cīnies ar sekām vai arī beidz rīt ..:-) nu vai atstāj visu kā ir , neviens no pumpām nemirst

man tikko izkrita no galvas, kurš "metāls" bija vitamīnu formā jāēd, lai saldumus neprasītos :D
atcerējos - hroms

Oj, zināma situācija. Agrāk ļoti vēlējos tikt galā ar to saldumu atkarību, tas tiešām nav tik vienkārši, taču nav arī neizdarāmi. Man to saldumu, it īpaši šokolādes ēšana sagādāja tādu kā baudu, varētu pat teikt, ka kompensēja kaut ko (problēmas dzīvē, stress, pārdzīvojumi, neapmierinātība, utt). Tik līdz dzīve strauji izmainījās un jutos daudz laimīgāk, roka vairs nesniedzās pēc pierastās šokolādes devas. Pati brīnījos, bet tā tas notiek arī tagad - kad esmu laimīga, cenšos, daru, saldumus īpaši neprasās, bet tiklīdz ieslīgstu slinkumā, sāku stresot, tā viss, vajag iet uz veikalu pēc saldumiem.

Vēl vari mēģināt aizstāt saldumus ar citām, daudz labākām alternatīvām.

Man tieši tādi teksti ir nepieciešami. Paldies!

Kad izlasīju rakstu par cukuru, tajā brīdī likās, ka tā ir supermotivācija. Draugs ēda saldumus, bet man bija vienalga. Pat lepojos ar sevi! A ku re - ātri vien motivācija pazuda!

Gaļu ēdu maz.

Es jau to arī nesaprotu!! Es zinu, cik skaista izskatos/glaimoju sev/ ar tīru ādu, bet izrādās, ka pat tas nav dzinulis!

Nemirst, bet pašapziņu pamatīgi grauj. Kad biju pusaudze, tad seja bija daudz briesmīgāka. 16 gadu vecumā sāku lietot kontracepcijas tabletes, āda palika perfekta. Pirms pusotra gada pārtraucu lietot, un zināju, ka pumpas atgriezīsies. Tikai šoreiz pumpas ir savādākas. Mazas, sarkanas. Un tā lielā koncentrācija ir uz pieres. Pinnes ir daudz lielākā koncentrācijā nekā pirms tablešu lietošanas. Piespiedu kārtā nākas tagad lietot tabletes un nodomāju - o, pumpas arī uz kādu laiciņu pazudīs, bet nekā. Šoreiz tabletes nelīdz.

Lasīju, ka hroms nemaz tik ļoti nepalīdzot.

Jo mazāk lietosi cukuru uzturā, jo ātrāk Tev tas liksies pārāk salds. Ko es ar to vēlējos teikt - piespied sevi mēnesi izslēgt cukuru no uztura! Ja Tagad pie tējas, piemēram, liec klāt 2 karotes cukura, pēc lielas pauzes, Tev tēja ar 2 karotēm cukur liksies dikti parsaldināta un šķebinās! Galvenais piespied sevi uz laiku nelietot cukuru! Ne cik! Vēlāk Tev salds liksies ''negaršīgs''.

aizej pie dermatologa , moš tev kādu smiņķi izrakstīs ;-)

''mēnesi'' ir tikai piemērs :D kriets laiks paies, kamēr atradināsi sevi no salduma garšas, bet pāris mēnešus pacīnies ar sevi.

Nu man liekas, ka pilnīgi un galīgi izslēgt cukuru nebūs labi... Organismam ļoti grūti, sevi mokot tādā veidā diži labāk nejutīsies.

aizej pie dermatologa , moš tev kādu smiņķi izrakstīs

+++

man liekas, ka var pameginaat nakts sveces ellas vitaminus, bet nu neesmu arsts...

Ar tonnu cukura arī labāk nejutīsies. Cukuru var iegūt arī no kivi, mellenēm, avenēm, greipfrūta,vīnogām, bumbieriem, mango, ķiršiem, banānim... vismaz tik, cik organismam nepieciešams, turklāt cukuru var aizstāt ar medu.

Ja tiešām nelietojot cukuru ikdienā Tava sejas āda ir tīra un skaista, man gan grūti saprast motivācijas trūkumu, jo man rezultātu redzēšana būtu pietiekami liela motivācija pati par sevi! :) Kā nu vēl var mēģināt? Tumblrā vai weheartit saglabā bildes ar motivējošiem tekstiem, kad seja ir tīra, smuki sataisies, nofočējies, uztaisi tik vien labu bildi cik vari un katru reizi, kad roka stiepjas pēc saldumiem paskaties uz šo bildi un atgādini sev "ēdot visu ko vien vēlos es tā neizskatīšos!":D Motivēt sevi var mēģināt visādi, bet galvenais - ir JĀGRIB pašai un visu laiku jācīnās ar sevi! Atceries arī, ka sākumā sevi piesiest ir grūtāk, ja tā pieradināsi sevi, tad jau liksies pats par sevi un tā "cīņa" vairs nebūs tik grūta ar sevi.:) Veiksmi!

Pastāv tikai ''neēd cukuru vispār'' un ''cukuru tonnas''? :D C'mon, daži gabaliņi šokolādes vai citu saldumu nedēļā ir pilnīgi normāli. Tik drastiska sevis ierobežošana novedīs vien pie slikta garastāvokļa un iespējamas noraušanās.

Šokolādes gabaliņš arī avr novest pie noraušanās. Apēdu vienu, apēdīšu vēl vienu, ai,nu var jau vēl vienu.. kā jau teicu, kads laika sprīdis ir jāizvelk bez cukura, lai organisms atradinātos no saldās garšas, kura viņam tik dikti patīk. Pamocīs sevi 2,3 mēnešus, gabals neatkritīs, toties 2 cukura karotes pie tējas vairs neliks, jo sķebinās. Pietiks jau ar pusi karotes. Ar sevis lutināšanu šāds rezultāts nepienāks nekad.

Ak, Jēziņ!
Kāds tumblr vajag weheartit SPOGULIS ir īstais motivētajs!!!

Zinu, ka cukurs ir arī augļos/žāvētos augļos, bet ja man gribas cepumu, tad zaptes maize man ir bijusi nebijusi. Hmm....ja cukurs ir arī citur, bet man gribas tieši tos ūberneveselīgos saldumus, tad man "nepieciešams" kas cits no šiem draņķiem. Saucamās, atkarīgās vielas.

Runāju par sevi. Ja agrāk dzēru sulas, ka prieks, tad tagad nevaru iedzert, jo šķiet pārsaldinātas. Līdz ar to, cukura patērēšanas daudzumu esmu samazinājusi vismaz uz pusi.

Vienīgais, ko cel varu minēt.
DIEMŽĒL, ja ēdīsi šokolādes pati nekad neizskatīsies pēc īsta šokolādes gabaliņa Haha