Izdegam kā spuldzītes jeb pārslodze.

nē. tu b*e multinacionālu korporāciju vadi vai ko?

Tāda ļoti nopietna izdegšana nav bijusi, jo tādā spēcīgā līmenī to pat var par daļēji kā slimību uzskatīt, manuprāt. Var novest līdz pat nāvei.
Bet ir bijusi pārāk liela slodze. simptomi - nervozitāte, rokas trīc, galvā maļas domas pamatā tikai par pienākumiem un paškritika, perfekcionisms saasinās.
Toreiz nebija tik trakā līmenī, bet jau tad nospriedu un pie tā pieturos, ka es savā dzīvē gribu strādāt efektīvi un mērķtiecīgi, bet normālas slodzes līmenī. Atpūta ir ne kripatiņu mazāk svarīgi kā darbs.

Atpūta, labs miegs, varbūt kādus vitamīnus jāpalieto. Nezinu ko vēl lai iesaka.

Bija man tāds periods, jo bija daudz darba, problēmas ģimenē un skola jābeidz.
Centos sabalansēt visu, atrast laiku atpūtai, aizgāju pie ārsta paprasīju kādus nomierinošus medikamentus un iestāstīju sev, ka izturēšu līdz tam brīdim, kad pabeigšu skolu, ka esmu stipra. Un apgalvoju sev, ka darbs un skola ir svarīgi, bet mana veselība ir svarīgāka un, ka tas ja kaut kas neizdosies darbā vai skolā nav pasaules gals, jo mēs šeit esam, lai dzīvotu, nevis lai eksistētu, vergotu un nodzītu sevi kā lopiņus. Protams, karjerai un izglītībai ir nozīme, bet pārslodze tāpat nekādus labos rezultātus nedos. Nezinu cik pareiza bija šāda recepte, bet dzīva esmu, lai gan vēl joprojām atkopjos no tā perioda.
Simptomi bija - bezmiegs, panikas lēkmes, ka kaut ko neesmu izdarījusi, raudiens nāca biežāk par vis kaut ko, tāds mūžīgs smagums spieda uz leju.

Ir nācies jā, tādos periodos ārpus darba nedaru neko. Kā pārnāku, tā nolieku nākamajai dienai velkamās drēbes un eju gulēt.
Simptomi - sāp muguras augšdaļa plecu daļā (jo darbs ir sēdošs), kļūstu izteikti asa, neinteresē blakus lietas.