Nākotne.

Man ar šobrīd ir tāda pati situācija, ka nav 100% pārliecības, ka, jā, es gribu mācīties tieši to, bet vienu dienu tiešām rūpīgi izskatīju augstskolu piedāvājumus un, ņemot vērā visus faktorus, atlasīju visu, kas mani daudz maz uzrunāja, un tagad ir lielāka pārliecība par to, ko mācīties.

Izvēlējos to par ko sapņoju jau kopš bērnības... tad jau redzēs,kā būs. Gan beidzot 9. gan 12. biju par savu izveli.

Vienīgais, kas skolā/ārpus tās kaut cik izraisīja interesi, bija datori. Vecāki gribēja uz biznesu.
Izvēlējos e-biznesu, jo ne es gribēju tīro biznesu, ne visu dzīvi programmēt. Visi testi man uzrādīja vispusējas stiprās puses, neko konkrētu.
Neuzskatu, ka tā bija labākā izvēle, tomēr tagad, uz bakalaura iegūšanu, joprojām nevaru izdomāt labāku specialitāti priekš sevis. Iespējams, būtu bijis prātīgāk gadu nogaidīt un apdomāties, nezz.
Joprojām neredzu, kāda nākotne man būs ar šo izglītību.. Tomēr šobrīd esmu atradusi darbu, kurā kādu brītiņu uzturēšos. Attāli, bet saistīts ar profesiju.
Iesaku, izvēloties izglītību, padomāt, vai tiešām tas būtu tas, kurā amatā Tu redzēsi sevi pēc 10 un 20 gadiem!! Vēl iesaku ņemt izglītību jomā, kurā vēlies strādāt nevis tajā, kas interesē.

Tas tā, pieredze no ļooooti līdzīgas, ja ne identiskas situācijas. Bija liels vecāku spiediens uzreiz uzsākt tālākās mācības, jo abiem nepabeigtas augstākās.

Mani vecāki man neko neuzspiež, man pašai jāizlemj, ko es vēlos tālāk darīt.

Man pēc vidusskolas bija viegls apjukums, tad nu iestājos tajā augstskolā, kur jau brālis studēja un izvēlētais virziens nebija tas, kas man der. Dzīvoju kojās (tas laikam bija drausmīgāk par nepareizi izvēlēto virzienu). Rezultātā pēc vairāk kā pus gada izstājos un aizbraucu strādāt uz ārzemēm. Tur tad arī izkristalizējās tas, ko patiesībā vēlos. Atgriezos, lai studētu un strādātu Latvijā. Un to, ko izvēlējos, nenožēloju ne mirkli. Acīmredzot, bija nepieciešams pārdomu laiks, jo uzreiz pēc vidusskolas vēl nebiju sevi izzinājusi.
Tas periods, kad izstājos no sākotnējās augstskolas un laiks līdz ārzemēm bija drausmīgs. Jo par to pusgadu man maksāja vecāki, biju tuvu depresijai, vainas sajūta par vecāku ticību sev un lieki iztērēto skolas maksu.
Neiesaku sevi piespiest uz ašo izvēlēties. Ir derīgi pastrādāt, apbružāties ;)

Nevajag studēt studēšanas pēc. Ja vēl neesi sevi iepazinusi, domā, kā to izdarīt, nevis kur iestāties, jo tā visi dara.

es tavā vietā iestātos kaut kur budžetā, gadiņu pamācītos un tad varbūt būtu izkristalizējusies nāktone. zinu daudzus, kuriem atrofējas smadzenes, jo to gadu izlaida. neviens no tiem paziņām tā arī neko neuzsāka studēt, palika tādi paši 'pūt un palaid'

es tavā vietā iestātos kaut kur budžetā, gadiņu pamācītos un tad varbūt būtu izkristalizējusies nāktone.

Šito neatbalstu, jo tā tiek aizsists ciet logs uz gaišo nākotni cilvēkiem no nabadzīgākām ģimenēm, kuri skaidri zin, ko vēlas.

Šito neatbalstu, jo tā tiek aizsists ciet logs uz gaišo nākotni cilvēkiem no nabadzīgākām ģimenēm, kuri skaidri zin, ko vēlas.

+++
Lai tās budžeta vietas paliek tiem, kuriem naudas jautājums ir svarīgs, jo tiešām vēlas mācīties un zina, ko grib, nevis tiem, kuri aiz neziņas izdomā gadiņu paeksperimentēt..

Naudas jautājums, manuprāt, ir svarīgs visiem, kas stājas augstskolā (paši parasti viņi nav lielie pelnītāji, ja kas). Ja cilvēkam ir gana labi eksāmenu rezultāti, lai tiktu budžeta grupā, kāpēc gan lai neeksperimentētu? Galu galā no visām programmām persona izvēlējās tieši to konkrēto...
Mana draudzene joka pēc iestājās mediķos daudzus gadus atpakaļ..tagad viņa ir ļoti talantīga daktere, kas mīl savu darbiņu :)

Šito neatbalstu, jo tā tiek aizsists ciet logs uz gaišo nākotni cilvēkiem no nabadzīgākām ģimenēm, kuri skaidri zin, ko vēlas.

nu bet tā vieta jau nekur nepaliks , tiks nākamajā kursā kāds cits ....


Ja par tēmu , tad kapēc jāmācās tikai tapēc lai būtu izglītība ? Mācies to, kas patīk , man viena izglītība ir lai būtu , nezināju kur mācīties un aizgāju kaut kur , ka tik būtu . Otra , ne visai noderīga ( lai gan no kuras puses skatās ) , bet man patika ....
Profesijā ne vienā , ne otrā neesmu algotu darbu strādājusi ne dienu :) Praksi izgāju pati pie sevīm :D un arī citiem sarakstīju prakses atskaites :D

Kad stājos augstskolā, man viens no galvenajiem nosacījumiem bija budžeta vieta. Tālāk jau atmetu programmas, kas man galīgi nepatika un kurās neredzēju izaugsmi. Bet vispār varu teikt, ka apjausma par dažādām programmām un studijām man nāca tikai pēc aptuveni gada pavadīta tajā vidē. Studējot sanāk iepazīties ar dažādiem studentiem no vairākām augstskolām un pat uzzināt par fakultātēm, kuras iepriekš nebija dzirdētas un apsvērtas. Man paveicās un patika tās studijas, kuras iesāku sākumā, bet atzīšos, ka studiju gaitā uzzināju arī par tādām, kur labprāt iemēģinātu roku, jo pirms tam par tām nebiju dzirdējusi vai arī iedomajos kaut ko pavisam citu zem tā nosaukuma.
Domāju, ka liela bēda nebūtu, ja pēc pirmā gada nomainītu studijas, zaudētu tik pat daudz, ja izlaistu gadu, tikai esot studiju vidē būs iespēja tomēr atrast vēlamo. Jāuzmanās tikai ar budžetu, jo, ja nekļūdos, tad to piešķir tikai vienu reizi (atkārtoti laikam tikai tad, ja ottreiz izvēlies jomu, kur budžeta vietas paliek pāri).

Alondras variants ir laba ideja tiem, kas negrib samaksāt tūkstoti ar kapeikām un aiziet pēc pirmā kursa. Kad pildīsi prioritātes pieteikumā, saliec "budžets" 20 sakarīgakajās programmās, kuras kaut cik interesē, un tad jau skaties, patiks studējot vai nē.

Es pēc vidusskolas aizgāju studēt to, ko man likās, ka gribu, ka patiks. Rezultāts? Aizgāju, sāku studēt citur. Jaunajā studiju programmā studēt iepatikās tikai pēdējā studiju gadā.

Ta ka, nemeklē sapņu profesiju! Ja nav - iemēgini kaut ko, kas varētu būt OK!

Un par to budžeta vietu aizņemšanu man šķiet muļķīgi uztraukties. Tas, ka es neesmu 100% pārliecināta par izvēli, nenozīmē, ka man tas neiepatiksies. Tāpat arī tam, kas ir 100% pārliecināts, patiesībā studijas var nepatikt un viņš tās pametīs. Galu galā mēŗķis jau nav ļaunprātīgi šo vietu izmantot, bet patiešām iegūt izglītību.

Baigi grūti ieteikt, jo katram sava pieredze. Es, piemēram, esmu secinājusi, ka nevajag iet tur, tikai tāpēc, ka esi ticis budžetā. Es divas reizes esmu nepabeigusi studijas, jo tomēr sapratu, ka tas nav priekš manis un beigās secināju, ka es izvēlējos tādas studiju programmas, jo vienkārši tiku budžetā. Ja manas abas studijas būtu vieglākas, t.i. nebūtu saistībā ar medicīnu, iespējams es pabeigtu, jo tad nebūtu tik grūti.
Tagad mācos neklātienē pilnīgi savādāku sfēru - maksāju par studijām un strādāju paralēli, un beidzot saprotu, ka tā ir pareizā mana izvēle!
Katram pašam jāmēģina nonākt līdz pareizajai izvēlei. Es bieži vien sevi šaustu par to, ka 3 gadi man būtībā aizgāja bezjēdzīgi mācoties, bet mierinu sevi, ka bez šādām kļūdām es nebūtu tur, kur esmu tagad.

Es personīgi šogad atsākšu mācības. Esmu beigusi profesionālo vidusskolu. Beidzot skolu zināju, ka gadu nemācīšos, jo bija jāsakārto dzīve. Aizbraucu uz Angliju pāris mēnešus pastrādāt, nopelnīt naudu, lai atmaksātu skolas laikā iekrājušos parādus (dzīvoju patstāvīgi, vecāki neuzturēja).Kopš skolas beigšanas biju pārliecināta, ka iešu mācīties psiholoģiju, jo nekas cits galīgi nesaistīja. Kad nākamajā gadā diez gan vēlu sāku pētīt studiju programmas sīki un smalki, sapratu, ka tas tomēr nav tas ko vēlos un ilglaicīgi nespētu ar to nodarboties, kā arī LV šai profesijai neredzu lielas iespējas. Tad vairs nepaguvu atrast kaut ko citu - bet mācīties vēlējos ļoti. Problēma bija tā, ka nevēlējos veikt līdz galam nepārdomātu izvēli, jo mana tagadēja profesija mani galīgi nesaista - tas radīja traumu nelielu :D Žēl, ka palaisti vējā divi gadi, bet šogad stāšos Risebā - Biznesa psiholoģijā (bakalauru iegūšu Uzņēmējdarbības vadībā). Programma vismaz "uz papīra" šķiet ļoti interesanta, apvieno manu interesi par psiholoģiju, tajā pašā laikā sniegs man ļoti noderīgas zināšanas uzņēmējdarbībā, kas maniem pašreizējiem nākotnes mērķiem ir tieši tas, kas vajadzīgs. :) Vienīgais uztraukums ir tas, ka mācīšos tālmācībā, jo jāstrādā, pašai jāuztur sevi utt., ceru, ka pietiks motivācijas un paškontroles, lai pabeigtu :)