Nākotne.

Jā, bija tāda situāciju. Un tā dēļ, plus vēl dažādu apstākļu dēļ, nolēmu nekur nestāties, bet tā vietā gadu kaut kur strādāt un sākt studēt pēc gada, cerībā, ka gada laikā kaut ko būšu sapratusi un zināšu, ko vēlos. Principā muļķīga ideja. Nenožēloju, ka pirms gada neiestājos nekur studēt, bet šis gads man diži nav licis saprast, kur tad nu būtu tā mana īstā vieta. Kaut gan zinu tagad, kur vēlos studēt un pirms gada par šo studiju programmu i neiedomātos, tāpat man nav garantijas, ka tas ir mans lauciņš.
Tā kā es teiktu, ka saraksti kaut uz lapiņas visas studiju programmas, kurās sevi vari iedomāties studējam un tad kaut kā ar izslēgšanas metodi atsijā tās, kurās varētu pieteikties. A kas cits atliek?

Nuja, man ar tāda doma ir, vnk skatīt visu cauri un domāt, kur kaut kas man liksies saistošs. Stulbi arī tas,ka negribas vienā ziņā mācīties, mācīšanās pēc un samaksāt tūkstošus,lai gan pēc tam tev to profesiju vispār nevajadzēs, lai gan ,tā man liekas,ka pusei ir problēma.Izmācās vienu,bet ir kkas cits

Daudzi izvēlas gadu izlaist, piemēram, pastrādāt, lai vairāk spētu saprast, ko tad no dzīves vēlas. Es tā nedarītu un, ja konkrēti man kāds prasa, vai tā darīt būtu labi, es saku nē, jo nedomāju, ka pa to gadu kaut kas baigi tā ieinteresē, ka jaunietis skrien mācīties. Visbiežāk tā neziņa saglabājas un studijas vairs vispār nešķiet saistošas.
Man bija līdzīgi, jo nezināju ko mācīties, bet gadu pazaudēt negribēju. Gāju cauri visām studiju programmām, ļoti, ļoti daudzas reizes līdz atradu sev +/- piemērotu. Nenožēloju neko un nākotni arī saistu ar iegūto profesiju.

Es arī nezinu, kas īsti būtu mans lauciņš, tāpēc pieturos pie domas, ka daudzi tāpat nestrādā tajā jomā, kuru mācījušies, un visu mūžu vienā profesijā arī netaisos strādāt. Tā kā garlaicīgi šķiet.

Jā,par tiem,kas domā gadu pastrādāt un pēc tam mācīties, piekrītu, jo pēc tam vispār būs grūtāk kko atsākt darīt, nu izņemot tādus, kas prot motivēt sevi un atsākt atkal mācības. Man no paša sākuma arī bija tāda ideja, bet saprotu,ka ar viņu īsti nekur tālu netiks. Bija vel doma kaut ko ņemt neklātienē un strādāt, bet domāju,ka tas arī nebūs īstais risinājums.

izmācies profesiju pirms stājies universitātē. noteikti apvienosi paralēli ar darbu, būsi izmācījusies, ar rezerves variantu peļņai.

Vel kādai ir bijusi tāda problēma,ka esi tikko pabeigusi vidusskolu, jādomā,kur tālāk iet,bet nav vispār ideju?! Un kā nonācāt uz pareizā ceļa, skolas,izvēles?!

Man shkjiet ka retais zin, ko dariis peec vidusskolas un ne vienmeer par to ko izmacas arii straadaa, tas arii ir reti, taa kaa es ieteiktu iet uz viss saistoshaako augstskolas programmu un macitos.

Bija taada lieta. Ieliidu unversitaatee pavisam nepareizaa studiju programaa, nepabeidzu, pametu. Izmaaciijos profesiju, kas vairaak vai mazaak patiik, tagad straadaaju pavisam citaa jomaa, ar profesiju nesaistiitu.

Es arī pēc vidusskolas nezināju, ko gribu un laikam nezinātu vēl šodien, ja tagad vajadzētu stāties. Izvēlējos vietas, kur varētu tikt budžetā un, atmetot to, kas man galīgi neinteresē, izvēle nemaz vairs nebija tik liela. Tā arī iestājos.

Kad pabeidzu vidusskolu ar profesiju, arī nezināju , kur iet studēt tālāk. Gadiņu pastrādāju , tā teikt, lai saprastu, ko vēlos studēt. Un nu man arī tas pats brīdis pienācis, kad jāizlemj , kur stāties. Štukoju visādus variantus un tāda iekšēja cīņa ar sevi un domām . Pa šo ilgo laiku tomēr sapratu, kas ir tas, ko gribu mācīties, un kas būtu noderīgs nākotnei.

Man shkjiet ka retais zin, ko dariis peec vidusskolas

Es nesaprotu, kāpēc jādod padomi piespiest sevi, atrast dajebkādu kaut nedaudz saistošu programmu un jāiet mācīties, pat ja to negribas? Un ja vēl netiek budžetā, vecākiem jāapmaksā tās bezjēdzīgās studijas vai arī pašam jāraujas darbā, lai spētu apmaksāt to, kas nemaz īsti neinteresē. WTF?
Ja cilvēks nezina un negrib mācīties, nu tad nevajag to darīt! Atvainojos, bet Latvijā jau tā netrūkst muļķu, kuri ir ar šitādu negribēšanu un neieinteresētību ieguvuši papīru tikai tāpēc, ka redz, jāmācās. Un kas beigās sanāk? Sūdīgi speciālisti, nožēla par izmesto laiku un naudu, kā arī bieži vien tā izglītība nemaz netiek pabeigta, bet gan pamesta pusceļā (tātad arī tas papīrs nav iegūts).

Ieteikums paņemt gadu pastrādāt/paceļot (kaut vai izmēģināt Au Pair vai kādu citu internacionālu projektu) nav slikts, ja cilvēks tiešām negrib tagad mācīties. Pastrādās, iespējams sagribēs mācīties, vai arī atradīs kaut ko, kas patīk, nevis spiedīs sevi iet un mācīties, jo tā esot jādara. Stulbums.

Mācīties tagad profenē arī. Nu kā viņa to darīs, ja nezina par ko vēlas strādāt? Uz dullo izvēlēsies kaut kādu profesiju? Atkal sanāks vien izmests laiks un nervi, mācoties to, kas īpaši neinteresē.

Es izlaidu gadu,tad velvienu un tagad jau saaku saprast,ko gribi darit. Jaa,juutu spiedienu no visu puses,bet taa ir mana dzive un izvele.. Iesaku tev aizbraukt uz citu valsti uz gadu.kas to lai zina,kas notiks.staties nekur nevajag,ja neesi parliecinata,man puse no kl.b.,kas kkur uzreiz pec vidusskolas iestajas,jau ir izstajusies.

Paziņapar spīti iestājās vienā augstskolas programma, jo viņam teica, ka netiks tur iekšā. Tika. Gadu pagāja, aizgāja. Nākamajā gadā atkal iestājās citur. Arī nepabeidza. Tagad strādā par to, kas nenāktu pat prātā nevienam kas viņu pazīst.

Bonecutie - es jau nesaku, ka negribu mācīties, bet, gan ka nevaru izdomāt, kur lai tālāk iet mācīties,jo galvā apmēram tukšums par savu nākotni. Nu nevis tukšums,bet gjau saproti. :D

Ieteikums paņemt gadu pastrādāt/paceļot (kaut vai izmēģināt Au Pair vai kādu citu internacionālu projektu) nav slikts, ja cilvēks tiešām negrib tagad mācīties. Pastrādās, iespējams sagribēs mācīties, vai arī atradīs kaut ko, kas patīk, nevis spiedīs sevi iet un mācīties, jo tā esot jādara. Stulbums.

jaa ja man buutu peec vidusskolas laiks, es viennoziimiigi ta daritu. Es nobijos taa darit, baigi zheel.

Tieši tā, tā ir tava dzīve, tava izvēle - augstskola nav pamatskola, tā nav obligāta, nav nekur jāsteidzas, ja vēl nejūties gatava, vienalga, ko citi saka un šausminās. Patiesībā, neredzu tur neko nosodīšanas vērtu, galvenais, lai pati jūties labi ar savu izvēli.

Stulbi arī tas,ka negribas vienā ziņā mācīties

Par to negribēšanu spriedu pēc šī te. ;)

Nav pilnīgi nekādas jomas, kas tevi interesētu? Kur/kā tu vēlētos pavadīt savu nākotni?

Bonecutie - tas nebija tā domāts, ka vispār nē, vienkārši, ka naudu, ja izmet vējā. Tādā ziņā.

Īsti nē, bija viena lieta, ko biju noskatījusi, bet domāju, ka taja neiešu.

Kas tā par lietu? Varbūt ir vērts vēlreiz papētīt?

Nu ja es būtu tādā pašā situācijā, visticamāk paņemtu to gadu brīvu un dotos padzīvot ārzemēs. Pastrādāt, gūt pieredzi, iepazīt pasauli - neticu, ka pēc tā gada būtu tieši tāda pati neziņa.

Man, vidusskolu beidzot, bija cita problēma, studiju variantu bija daudz, tāpēc izvēlēties ļoti grūti, liekas, ka izvēloties vienu nožēlošu, ka neizvēlējos citu... Bet skaidri zināju to, ka noteikti vēlos mācīties tālāk, nevis uzreiz doties strādāt.

Bonecutie - vienkārši rītdien beidzot pieslēgšos tai lietai nopietni un visas skolas, visas nozares izskatīšu.

Man žēl, ka neesmu no tiem cilvēkiem,kas jau no sākumskolas zin,kas būs un ko darīt, un arī par to izmācas.:-/