kas jums pietrūkst....

Visvairāk laikam trūkst svētku sajūta Ziemassvētkos un dzimšanas dienās - atceros, ka bērnībā tie svētki likās kaut kas wow, to sajūtu pat nevar aprakstīt. Vēl trūkst omīte, bezrūpība, superjautrās ekskursijas ar mammas darbu.
No materiālām lietām:

Visvairāk pietrūkst tā sajūta, ka bērnībā vienīgā un vislielākā dzīves problēma bija kāda salauzta rotaļlieta vai nobrāzts celis. Citu problēmu vispār nebija. :D

No taustāmām (ēdamām) lietām pietrūkst Ekselences saldējums- bija tādā zilā kastītē dzeltens saldējums, ja nemaldos ar kaut kādu kafijas garšu un šokolādes gabaliņiem iekšā- toreiz tas bija mans iecienītākais, vēl tagad atceros to garšu un tā arī līdz šim neviens nav garšojis tik ļoti kā tas.

Meičuki, siesta vēl ir veikalos! Ko jūs te siekalojaties! Ejiet uz kādu maximu un meklējiet!:-D

Jā, un trīsritenis man arī pietrūkst- kā es pārdzīvoju, kad man teica, ka esmu jau pārāk liela priekš trīsriteņa un tas nu nolietojies un jāmet ārā... :D

Ļoti, ļoti gribētu šo! (l)

Vai tad saldeejumu Gaizins vairs nerazo?man liekas,ka veel paars gadus atpakal bija.Jaa,un palasot seit ,var apmeeram saprats,kura cosmiete apmeeram manaa vecumaa.:-)
Man no beerniibas pietruukst manas labaakaas draudzenes,miilaas omiites,un taas sajuutas,kas bija sveetkos.Liekas,ka tagad vairs ne Z sveetki ne Jaanji,ne citi sveetki nespeej liidzinaaties ar tiem,kas bija beerniibaa.Pietruukst tusinu,kurus riikoja vecaaki,pietruukst taas sajuutas,kad vecaaki tad muus beernus vairs neuzmana,un tad vees varam dariit ko gribam,jo vecaaki aiznemti ar savaam lietaam.un jaa ,pietruust taas sajuutas un sapnu ,ka man viss veel prieksaa.

Pietrūkst vecvecāki, lauku mājas, kur pavadīju vasaru, bezrūpības sajūta, ka toreiz visu uztvēru vieglāk. Skumji, ka no bērnības nav saglabājusies praktiski neviena lieta.

Pietrūkst tas pozitīvisms kad biju bērns , bet arī pašreiz esmu laimiga ar to kas man ir ...

Tētis. :'-(

Kāda pateiks, kas tas bija pa ssldējumu - tāds garš un apkart vafele, tā kā saldējuma desa vafelē. Uz B burta saucās. Vēl tās fizz (?) končiņas, kas skābas.
Konditoreja, kurā ar mammu gājām bulciņas pirkt, nesen bijām ienākuša, tā ir mana bērnības smarža. (l)

Atradu, tas ir saldējums "Bonis" (l)

http://www.balbiino.ee/uploads/products/2522828699fa8403cd07ae26ce7ea1ff7f07cbe5.png

Pietrūkst pati bērnība

Pietrūkst bezrūpība, kad nevajadzēja ne par ko satraukties. Kad varēja stundām ilgi spēlēties pagalmā. Pietrūkst tas bērnības vieglums.

Jā, vecmammas man pietrūks. man bija pasualē labākā vecmamma.

Tas, ka bija tik viegli atrast kontaktu ar jebkuru cilvēku, vienalga- meitene, zēns, sieviete, vīrietis, jauns vai vecs. Satiku pirmo reizi svešus cilvēkus un jau pēc minūtes biju sadraudzējusies. Un tā viegluma sajūta ar vienaudžiem...ehh, būtu bijis grūti atrast kādu, ar kuru nejutos uz viena viļņa. Vispār bērnība man saistās ar cilvēkiem un visādām lietām un piedzīvojumiem, kas saistīti ar viņiem.

Vēl man pietrūkst tā sapņošana par to, ko es vēlētos piedzīvot un sasniegt nākotnē, un, pats galvenais, sajūta, ka tas viss ir iespējams un tikai, ja es ļoti vēlēšos, es to visu piedzīvošu.

Boni es nesen ēdu. Prismā pirku.
Man pietrūkst lauku māja Vecpiebalgā. :'-(

Saldējums "Bonis" ir atrodams arī lielajos Rimi. Bet man pietrūkst Tio saldējusm "Goal".. vismaz šo es neesmu redzējusi vairs, žēl, riktīga bērnības garša, un, protams, Bingo batoniņš.

Pietrūkst pasaule bez meliem, liekulības, skaudības, vardarbības, aprobežotības, neuzticības un mantkārības. Tad man šīs lietas bija svešas un šobrīd tās mani ļoti apbēdina.

Pietrūkst dauzīšanās pagalmā un mammas sauciens caur logu - bērni, vakariņas gatavas! :)
Pietrūkst sajūta, ka viss ir tik tuvu un skaists. Pietrūkst no cilvēkiem godīgums un dzīvesprieks.

Bet kļūstot vecàkam arī ir daudz plusu, ja bērnìbā pasaule bija plaša un neaptverama, tad tagad varam doties, kur vēlamies neatkarīgi no tā ko teiks vecāki, kas vienmēr sargāja, tagad var pieņemt lēmumus patstāvīgi.
Un ir cilvēki, līdzìgi domàjošie ar tiem arī var trakot kā senāk.

Pietrūkst vecvecāki, lauku mājas, kur pavadīju vasaru

+++

Nesen pat aizbraucu paskatīties uz to māju. Apturēju mašīnu pretējā ceļa malā un vienkārši kādas 5 minūtes skatījos un atcerējos..

Jā, vecmammas man pietrūks. man bija pasualē labākā vecmamma.

+++
Tikai toreiz es nemācēju vēl to novērtēt..