sirmi mati

Es būtu laimīga, ja man sirmi mati paliktu tikai pēc 30mit. (t)

man pec 20 gadiem paradijas . un ko? neko

sibille, cik gados tev tas notika? :'-(

man pirmie sirmie mati, tāpat kā mammai, parādījās pirms 20 dzimšanas dienas, nu neko, krāsoju un nepārdzīvoju īpaši. trakāk būtu, ja kristu ārā

Pirmo sirmo matu man draudzene ieraudzīja, kad man bija 16 gadi.
18 gadu vecumā sāku matus krāsot, jo tos pašus dažus sirmos matus negribēju raut ārā tiklīdz atkal kādu pamanīju. Nu, kad pagājuši pāris gadi, esmu pamanījusi pāris sirmus matus pie deniņiem (līdz šim man sirmie bija tikai vienā vietā galvas vidū). Nu, neko, bēdājos, ka nekad vairs nevarēšu staigāt ar dabīgiem matiem, tagad tikai balinu. Žēl, bet ko darīt?:-/

Atceros, ka pirmo atradu jau 18 gados. Tagad ir nedaudz pāri 20 un nevarētu teikt, ka tie ir tikai daži :-/ vēl pāris gadi un varētu būt galīgi balta :D

sibille, cik gadus jau esi ar to samierinájusies?

laikam jau neko nedarít, samierináties sapígi, shiet, ka veca esmu. :'-(

Pirmie sirmie parādījās ~18/19 gadu vecumu, ik pa laikam ir pa kādam sirmam arī ne uz galvas :D
Bet pagaidām nav daudz, neesmu gan arī ļoti tuvu 30. Vairs nepārdzīvoju un tā kā matus tā vai tā krāsoju, īsti nav par ko.

Man vēl nav 30, bet tāpat ir sirmie mati, pirmos pamanīju kādos 22 gados aptuveni. Tāpat regulāri krāsoju un nekas nav manāms. Nekāds pārsteigums nebija, iedzimta lieta, cik zinu vectēvs jau ap 30 bija pilnīgi sirms.

ik pa laikam ir pa kādam sirmam arī ne uz galvas

kur ta? padusés? :-D

Man paari 30, veel neesmu maniijusi sev sirmus matus, vai arii neesmu kaartiigi ieskatiijusies.

Tas ne vienmēr no vecuma. No uztraukumiem, stresiem arī var būt.

Man tagad ir 20 gadi. Protams, pārdzīvoju, grūti ar to samierināties, īpaši tādēļ, ka visu laiku ir jāiespringst par to, lai mati ir perfekti izbalināti teju visu laiku, tādēļ regulāri eju pie friziera. Visvarāk man žēl par to, ka atteicos no brūnas matu krāsas, jo nespēju tik bieži krāsot, lai neataugtu sirmie (man sanāca krāsot ik pa 3 nedēļām un pat tad jau sirmie rēgojās), plus vēl es katru/katru otro dienu matus mazgāju, tā kā krāsa ātri vien no sirmajiem nomazgājās. Varbūt vienkārši neatradu ideālo krāsu, kas forši turētos uz sirmajiem.
Balinot tomēr nedaudz vieglāk- uzreiz neredz sirmos matus, tā nu 4 nedēļas mierīgi varu nostaigāt līdz nākamai balināšanai.

Es distonijas slimnieks, straaauji nosirmoju pusgada laikā. Neko, krāsoju, balinu..kā uznāk :)

Trīne1, ne tikai padusēs.. :D Bet ne-uz-galvas tiešām tikai pāris matiņi.
2 sirmie ir arī uzacī. Pagaidām nav problēmas, jo nav daudz, vairojas ļoti lēnām un līdz ar to nav uzkrītoši, bet krustmāte stāstīja, ka uz 28 gadiem jau vairs nevarēja bez krāsošanas iztikt, gatavojos uz līdzīgu liktieni.

inky, tur vasks var palídzét :D

ká ir tavai mammai?

nebija 20, kad jau bija pirmie sirmie. nu neko- samierinos, man vecāki abi ātri nosirmoja, tā ka es nekur nesprukšu.

Man abi vecāki ap 30 palika jau diezgan sirmi, tāpēc es pat nebrīnījos, kad man ap 23-24 gadiem daži pirmie sirmie parādījās - ko darīju - biežāk krāsoju un par problēmu to neuzskatu un vecāka tāpēc nejūtos :)

Visas knapi astoņpadsmit pārlekušas un jau sirmas :-D Kādai tas ir iedzimts, bet kadai no pārdzivojumiem un stresiem. Jauztver viss vieglāk. Japadoma vai ir vērts stresot un bojāt veselību. Vai tas atrisinās konkreto problemu. Man ir teikts, ka man bieza āda, jo parasti cenšos nestresot.:-D Labak ar vesu prātu apdomat risinājumu.
Sirmu matu vēl nav, ja skatas pec vecakiem, tad vēl tik drīz nebūs.

Nesen atradu sev pāris sirmus matus (man vēl nav 30g), bet viņi ir sirmi tikai līdz pusei... otra puse normālā krāsā. Nesaprotu kāpēc tā? (t)Bet vispār domāju aiziet līdz kādam ārstam, lai pārbauda galvas ādu vai matus....