Ja godīgi, es tikai tagad tā pa īstam novērtēju Latvijas vīriešu džentelmeniskumu. Tagad esmu ārzemēs, un lielai daļai vīriešu šeit šķiet pilnīgi normāli noskatīties, kā sieviete stiepj smagu papīra kasti priekš printera (ir pat atsevišķi indivīdi, kas pēc tam zog papīru no meiteņu printeriem, lai pašiem nevajadzētu iet pakaļ un priekš sevis atnest, un nē, es strādāju ļoti zolīdā iestādē, izglītoti cilvēki apkārt) vai kā viņa lasa pa zemi tikko izbirušos papīrus pie viņa kājām utt. Vienīgais, ka dažreiz vīrieši palaiž kādu sievieti pa priekšu, kad autobuss piebrauc pieturā un izveidojas rinda, bet tie nav tikai vīrieši, kas tā dara.
Ehhh, ar nostaļģiju atceros, kā vienreiz ar pēdējo autobusu nogurusi braucu mājās no darba, pilns toreiz bija un daudzi kājās stāvēja, un viens vīrietis bija iekāpis kādā no iepriekšējām pieturām un aizmidzis, tad viņš uztrūkās, ieraudzīja, ka es stāvu un pielēca kājās un pēc tam pusi ceļa atvainojās, ka nepamanīja, ka meitene stāv kājās.
Par tiem somiņu nesējiem, mums kursā bija viens pārītis un tas čalis vienmēr kā šunelis viņai apkārt luncinājās un vienmēr nesa somu, ieķiķinājām, bet no otras puses, man vienreiz arī bija smaga soma un ļoti liels nogurums, un tā laikam bija vienīgā reize, kad draugs pierunāja mani iedod viņam panest, bet pēc 5 min savācu to somu atpakaļ. Kaut kā nevīrišķīgi man tas šķiet.
1
