Es maksimums pamainu kontrastus vai uztaisu bildi melnbaltu, citreiz liekot klāt citātus uz bildes, tad padaru fotogràfiju gaistošu, taadu puscaurspīdīgu.
Tādas lietās kā lūpu/acu/krūšu palielināšna un deguna/vidukļa samazinàšanu uzskatu par stulbu, jo foto tu taisi sev, lai atcerētos kadu mirkli, lai gūtu kādu atziņu no kāda dzīves posma, nevis speciāli, lai atrādītu citiem un saņemtu ' ♡ like ' Ja ari foto publicē internetā, ko ari es ne vienmēr daru, tad tik un tā man nepatīk skatīties fotošopētas bildes, es gribu redzēt kaut ko ìstu, dzìvu, nevis vienkārši svešu seju, pie tam ar uzlabojumiem, skumji noskatiities, kad ieraugi to cilvēku dzīvē un saproti, ka vieniigais taa cilvēka mērķis ir izràdiities un rādiit sevi tàdu,kāds nemaz reàli neeksistē. ;-) 8-)