Ikdiena attiecībās!?

Nevajag jau vienmēr baigo naudu, varat visi kopā pagatavot maltīti, doties pastaigāties, parunāties, var vienkārši izdarīt otram kaut ko labu, piemēram, kafiju sataisīt un pienest, sīkums, bet patīkami. Es domāju, ka tādi sīkumi ikdienā kaut kā kopā salasās un nemanot iezogas rutīnā. :) Mēs kopā esam 5 gadus, it kā rutīna ir, jā, bet tādi ikdienas spontānie sīkumiņi palīdz nesašļukt pavisam, piemēram - it kā aizbraucam uz veikalu, sapērkamies un izdomājam vēl kādu gabaliņu pabraukāties, vienkārši tā pat, vai arī vakarā sēžam, skatāmies tv un viens ieminas ''a, davaj, aizejam pēc kūciņas'', nu tā kaut kā. Negaidi, kad rutīna beigsies pati no sevis un vīrs katru dienu sagādās baigākos pārsteigumus, izdomā pati ko jaunu, dari ko tādu, kas iepriecina, dari labu viņam.

Neons

Taisnība Tev ir. Jā, es tieši gribu aprunāties diskusijas veidā nevis kā parmetumu, jo aizvainot negribu vai lai viņš jūtas slikti dēļ ta, ka man nav labi.

marchixa
Visas lietas ko mineji jau daru, gan katru darba dienas rītu uztaisu brokastis, brīvdienās vai nu kopā vai vīrs cep pankūkas.
Pastaigāties eju ar puiku divatā, jo vīram slinkums. Brīvdienās protams vienmēr aizbraucam kaut kur visi kopā.
Katru dienu taisu līdzi pusdienas vīram un šad tad ielieku klāt kādu gardumu vai zīmīti. Vai vienkārši ejot mājās nopērku kaut ko kas viņam ļoti garšo.
Man šķiet, ka es daru, bet gribās lai to novērtē :) nevaru izstāstīt to sajūtu kas iekšā liek abižoties.

Neons , nu es tos sasniegumus tikai neasociēju ar materiālām lietām un karjeru. Galvenais, ka sieviete ikdienā dara to, kas viņai patīk, lai visu laiku attīstās, tad arī vīrietim viņa būs interesanta.

un šo labi uzrakstīji, domāju ko līdzīgu, tikai nevarēju tik labi noformulēt

sieviete ar sevi, savu dzīvi ir apmierināta un neizgāž savus nepilnvērtības kompleksus pār vīrieti.

Un tiešām laimes mirkļi var būt tādos sīkumos, galvenais vairot ikdienā to pozitīvo, darīt otram labu. Mēs ar mīļoto gandrīz katru dienu izdarām viens otram ko patīkamu un jauku. Un vēl daudz ko dod arī tas, ja visu laiku izdomā ko interesantu, spontānu. Paldies Dievam abi neesam mājās sēdētāji, gan darba dienu vakaros kaut ko foršu sadomājam, gan brīvdienās vienmēr ir kaut kādi plāni.
Tāpēc nekad nav garlaicīgi, visu laiku esam kustībā.

Es ļoti labi saprotu to sajūtu, kas liek apbižoties, man tā bija līdz brīdim, kad uzskatīju, ka viņam ir jādara mani laimīgu, bet tad atradu sevī tādu dzirkstelīti un beidzu čīkstēt, jo beidzot nāca apskaidrība, ka prieku vispirms radi tu pats. :) Es pat nezinu, ko vēl ieteikt, ja visu dari, bet tā pat ir tā sajūta, ka kaut kas nav riktīgi, apsēdieties, parunājieties. Varbūt vīrs darbā tā nogurst, ka nav ne laika ne vēlmes par kaut ko vēl domāt. Vai arī nav pamanījis, ka esi nelaimīga.

Nu tad pamaini taktiku - beidz darīt tik daudz! :-P Tā vietā, lai pusdienas gatavotu - nolako nagus un pasaki, lai vīrs pats iebrauc un nopērk sev kaut ko ēdamu. Viņam slinkums iet ar dēlu pastaigā - pasaki, ka tev arī slinkums un paliec mājās, izdari kaut ko priekš sevis. Un nevis spītības vai atriebības dēļ, bet tāpēc, lai pašai būtu gandarījums un prieks. Macies būt nedaudz egoistiskāka - vīrieši ir lieliski piemēri šajā ziņā! Viņi tieši vairāk novērtē nevis rūpes un bezierunu pakļaušanos vienmēr un visur, bet veselīgu egoismu - tas piesaista viņu uzmanību.

Piemērs no manas dzīves - vakariņas būtībā tiek gatavotas vienmēr, bet, citreiz hooops un nav! :D Ok, vīrs nav laimīgs par šādu pavērsienu vakarā, papukst, bet nakošajā vakarā, kad vakariņas atkal ir - pēkšņi tās tiek slavētas kā supergardas un vnk lieliskas + vēl, laicīgi nordošinājies, bija ieskrējis viekalā un nopircis kaut ko saldajā... :D Es dabūju atpūsties, guvu sava veida iedvesmu, vīrs atcerējās, ka esmu kaut kas vairāk par pašsaprotamu parādību mājās...

Ok, tas tāds primitīvs un ļoti saīsināts piemērs. Bet nu apmēram tāds tas mehānisms...

gurri un marchixa pilnígi izteica manas domas.

bet atkártoshos - iemácies neuznnemties tik daudz un pati sevi laimígu darít, nevis gaidít no otra, tad kad negaida tad ir vispatíkamák, jo nav vilshanás. ja ar kaut ko esi neapmierináta, izrunájies par to ar savu víru, neapsaukájoties un emocija novácot.

neviens nav ideáls un, ja nerunási vinsh nezinás, ka kaut kas nav ok.

Gribas piekrist Gurri un Kampanellai.

Man atkal interesē kā saglabāt kaisli,dzirkstelīti un galvenais iecietību pret otru ja mājās ir 2 mazi bērni :D

Jā - patiesībā - stunda vannā un nagu nolakošana tā vietā, lai stāvētu pie plīts, ir viens ļoti labs variants, aizbrauciet paēst ārpus mājas/pasūtiet/nopērciet vai pagatavo kaut ko hops un gatavs. Tas viens mirklis sev ir nepieciešams, lai izrautos no tā vāveres riteņa, kurā nekas vairāk kā darbs-dārziņš- mājas- bērni nav. Cilvēks var nogurt ne tikai fiziski, bet arī emocionāli (tas reizēm ir pat nogurdinošāk).

pašai ir jābūt aktīvai un ar izdomu, lai neieslīgtu ikdienas rutīnā :)

Mēs attiecību sākumā daudz runājām par to, kas mums ir attiecībās svarīgi un kā mums šķiet būtu prātīgi rīkoties dažādās situācijās - tajā skaitā kā produktīvi strīdēties, kā vairot intimitāti, kā mēs gribam justies utt. Viena no lietam par kuru vienojāmies ir, ka vēlamies radīt daudz kopīgu, labu atmiņu un piepildīt šīs attiecības ar piedzīvojumiem. Kad es saku "piedzīvojumi", es nedomāju pasaules apceļošanu gaisa balonā, jo abi esam mierīgi un ar zemu vajadzību pēc adrenalīna, bet gan ikdienišķu izkāpšanu no savas komforta zonas un ierastās rutīnas. Ja ir lieka nauda, tad ar lielāko prieku ceļojam, ja nav tad skatāmies filmas par ceļošanu un eksperimentējam ar eksotiskām un mazāk eksotiskām receptēm. Piemēram, ja pagatavojam kaut ko, pat vienkāršāko, no franču virtuves, tad iededzam pāris sveces un uzliekam šansonus fonā - arī 3dienas vakara fiksās vakariņas kļūst romantiskas... Un jā, šad tad klausāmies arī korejiešu muziku un iesmejam :-D kopā sportojam un kopā mācāmies jaunas lietas, tapēc visu laiku ir interesanti. Patīk regulāri ieviest kopīgus "projektus" - sākot no alus brūvēšanas un mēbeļu pārtaisīšanas beidzot ar kāzu plānošanu un veselīga dzīvesveida ieviešanu. Ja ir sajūta, ka esam ieslīguši rutīnā, tad izejam pastaigāties vai attaisam pudeli šampanieša un runājamies par nākotni, mūsu plāniem, sapņiem un mērķiem.
Kopā esam 3 gadus, kopīgu bērnu nav, ir tīnis, kas pie mums dzīvo skolas brīvlaikos.

Neons

:) :) :)
par tām pusdienām laba doma :) noteikti pamēģināšu. Par dēlu, nu ja es neiešu, viņš arī neies un cietējs būs bērns.
Ar vakariņām ir tā, ka taisam abi vai bieži viņš, jo viņam patīk.
Bet paldies par ideju, ka jādomā par sevi ne tikai par vīru, lai arī paspēju savienot gan mājas darbus ar sevis pucēšanu, jādara tā, lai saprot, ka es nevaru visu vienmēr izdarīt.

Paldies meitenes, ka dalaties ar savām domām, pieredzi un ieteikumiem :)
Ir par ko aizdomāties protams un šo to arī saprotu :) vaina visdrīzak ir tajā, ka es iepriekšējās attiecībās biju 9 gadus un atdevos cilvēkam pilnībā darot viņu laimīgu, tāpēc iespējams šobrīd ir tā sajūta, ka gribās beidzot kaifot un saņemt un lai mani lutina un visu pārējo. Iespējams jāpaciešās lai mēs varētu atļauties iet uz kino, vakariņās un jāiztiek ar to kas ir, vakariņas mājās pie filmas un sveču gaismā kam līdzekļi nav vajadzīgi, tikai gribētos to no vīra kādreiz sagaidīt, nevis vienmēr pašai :) esmu to teikusi, tas beidzās ar to, ka nopirka sveces kuras stāv plauktiņā jau vairakus mēnešus :D arī ja pasaku, ka gribētos iedzert vīnu, ir jānopērk pašai un protams iedzeram kopā, nevis viņs nopirks :) vai ja pasaku, ka gribētos zemenes, viņš nenopirks lai iepriecinātu mani, kamēr pati to neizdarīšu. Nu tā kāut kā tas viss ;)

pienene8, nu man šķiet, ka tāds vīrietis nemainīsies, kāds viņš ir - tāds ir, ir kuri ir aktīvi un izrāda iniciatīvu,ir tādi kuri vienkārši nav tādi. Man ir divas kolēģes, viena izšķīrās no tāda vīra, jo viņš vienkārši neko nedarīja, viņu apmierināja gadu gadiem ierasta rutīna, mājas, darbs, dārzs, nekādas iniciatīvas kaut ko darīt citu, cik viņa pati centās, tik izgāja, pēc tam apnika un atrada citu vīrieti, un otra kolēģe jau gandrīz uz šķiršanās sliekšņa, jo ir tieši tas pats variants.

NordicBelle attiecības izklausās ļoti harmoniskas :-) atliek tikai pasmaidīt un ņemt piemēru :-P

NordicBelle

Lasu par Tavām attiecībam un smaidu :) ļoti jauki, tā turpiniet :) lai viss izdodas.

Gurri1

Iespējams nemainās, bet iespējams var manīt attieksmi. Ja mīl, kāpēc ne?
Man protams interesētu kāds mans vīrs bija savās iepriekšējās attiecības ar bērna māti, bet būtu stūlbi to jautāt. Salīdzināt.. Negribās jau uzzināt to, ka tad varbūt centās, bet tagad ne.

Es te vairāk redzu finansiālas problēmas. Mudini vīru pelnīt vairāk, meklēt citu darbu utt., jo tas arī ir iemesls, kāpēc tev par viņu sarukusi interese. Vīrietis, kuram sievietei pašai jāpērk vīns utml., ar laiku vairs nav iekārojams.