Sveikas!
Ar ko lai sāk.. Man ar darba devēju sācies karš, tādēļ lūgšu jūsu asistenci.
No darba mani grib atlaist pirmo reizi, neesmu līdz šim par darba likumiem interesējusies, tādēļ darba devējai tīri feini sanāca mani ķert uz muļķa, bet man pietika prāta neparakstīt nevienu papīru. :D
Tātad, izsauca uz pārrunām, nostādīja fakta priekšā, ka vēlas ar mani pārtraukt darba attiecības uz tā pamata, ka neatdodu sevi visu darbam, šad tad pahaltūrēju, varu no sevis izspiest vairāk.. bet pieminēšu, ka darbs vienmēr tiek padarīts laikā un bez pārkāpumiem, bet ne tik aktīvi kā darba devējai gribētos.
Pirmajā brīdī apstulbu un piekritu tam, ka varu vairāk un, ka šī darba vieta nav man radīta. Ja jau darba devējs tā uzskata, lai jau.. kā izrādās, viņa to bija domājusi kā darba attiecību pārtraukšanu uz savstarpēju vienošanos, bet es kā nostādīšanu fakta priekšā un nepretošanos atlaišanai no darba ar piekrišanu, ka varēju padarīt savu darbu ar lielāku entuziasmu, bet ne atlaišanu no darba. Kurš gan kam tādam piekristu?
Nākamjā dienā, darba vadītājs lūdza parakstīt līgumu uz abpusēju vienošanos, kuru paraktīt attiecos.
Šodien darba devēja atkārtoti izsauca uz pārrunām un sāka skaidrot, ka esmu piekritusi, ka nederu darbam, varu labāk utt. tas nozīmē, ka esmu piekristusi un man ir ooobligati lapa japaraksta, citadi man te bus gruti un, palgas piemaksu nebus, dos kaut kādus draņķa darbus un labi man te neklāsies..Ne man izteikts rakstīsks brīdinājums, ne kā.. uz ko atbildēja, ka neesot valsts uzņemums, uz viņiem tādi likumi neattiecas.. haha.
Teicu, ka neesmu neko parakstījusi, teikt varēju daudz ko, esmu apdomājusies, visu sagremojusi un nepiekrītu atbrīvošanai no darba uz savstarpēju vienošanos, jo šoka stāvoklī nemaz pusi no viņas teiktā neuztvēru korekti, kā arī neuzskatu, ka savu darbu veicu slikti, turklāt, viss ir padarīts kā nākas, ja viņu kas neapmierina, lai atbrīvo no darba ar pantu no savas puses un ar kompensāciju, kura man pienākas, bet kuru, kā redzu, maksāt nevēlas un spēlē uz jūtām, ka esmu mutiski piekritusi, tātad viss.. es mutiski varu arī piekrist pirkt auto salonā, bet pārdomāt, kamēr nekas nav parakstīts..
Tātad, ko darba devēja ar mani tālak var iesākt? īsti nav panta, ar kuru man piesieties, palikt darbā vairs nevēlos, bet esmu ar mieru aiziet tikai ar kompensāciju, kā arī spīta pēc gribas izkarot savu taisnību, negribu, lai mani pataisa par muļķi un kūko tālāk laimīgi.
Pa vidam pieminēju, ka pirms sava paraksta došanas, ar līgumu došos pie jurista uz konsultācju, par ko dikti satrūkās, teica, ka tādā veidā piededzināšu uguni un vai tiešām zinu, ko tas nozīmē? Ko gan tas var nozīmēt? Tam jurist domāti... acim redzot, saprot, ka rīkojas nelikumīgi, centās mani, nezinīti, iebaidīt un baidas nest atbildību. Vai arī man kas līdz galam nav skaidrs?
Un ja atlaiž ar pantu, piemēram, par nepietiekamu profesionalitāti, kas principā uz manu situāciju neattiecas, kā tas attēlojas tālāk dzīvē? tīri intereses pēc..
267
