Kā lai izmaina vīrietī spītību/vienaldzību?

 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Sveikas Cosmo dāmas! Man te tāda problēma... Īsumā sakot, vīrietis pēc strīdiem nemāk atvainoties, nu vnk neatvainojās un viss. Pat tad, ja vainīgs, un pats lieliski zin, ka izturās kā kretīns, nu neatvainosies. Nenormāla viņam tā spītība ir. Tātad jautājums- kā rīkoties? Zinu, ka daudzas ieteiks gaidīt, kamēr atvainojas, lai izlaižu nadziņus, bet viņš to nedarīs, ir mēģināts. Manuprāt, es viņu no mājas varētu izmest, viņš labāk aizietu nekā pārkāptu savai spītībai pāri. Labākajā gadījumā savu rīcību sāktu pārdomāt vien pēc pāris dienām, kad arī atvainotos, bet arī tas nav skaidri zināms.
Nu tiešām ir tā, ka es varu raudāt un plūst asarās viņa priekšā, bez maz lūgties, lai viņš man atvainojas un pasaka to piedod, bet nekā.
Augstākais, ko varu dabūt, ir tāds " Piedod" pēc tam, kad esmu visu dienu viņam likusi atvainoties un kaut ko darīt. Bet es taču esmu sieviete, nu man gribas to piedod mazliet mīļāku, lai uzdāvina kādu ziediņu, kad sapratis, ka sastrādājis sūdus, lai cieši apskauj un kko dara, nevis tupi atvainošanās pēc pārspļauj pār lūpu kaut ko. Un vienmēr jau es piedodu ar, nemāku ilgi turēt ļaunu prātu, tāpēc ātri vien sāku runāt, un viņš jau to izmanto. Nu kā var cilvēki nedēļu nesarunāties- man tas šķiet nepieņemami, viņš tā varētu. Tagad sēžu un raudu kā muļķe, jo atkal strīds, kurā vīrietis vainīgs, un visvairāk sāpina tas, ka zinu scenāriju, kas notiks- atnāks mājās, nerunās, gaidīs, kad to daru es, es kko papukstēšu, paraudāšu, labākajā gadījumāviņš pateiks, ka bija grūta diena un viss.
Man gribas redzēt, ka viņš jūtas vainīgs un viņam sāp, ka man sāp, bet pašlaik to neredzu. Ieteikumus lūdzu, kā mainīt vīrietī šo īpašību, kā rīkoties man... (variants nerunā ar viņu, kamēr sāk runāt pats, kā teicu, neder)
10.06.2015 18:21 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Laikam vel esat loti jauni. Nu ir cilveki kuri neatvainosies vardiski, bet papukosies un pecak saks runat itka nekas nebutu bijis, vai kaa mans virietis, piedavas teeju :D Esmu sen pienemusi, ka vinjs taa nav radis, nenak no tadas vides iespejams, bet tas nenozime, ka vinjs savu vainu neizperk savadak, pat loti praktiskos veidos. man ta ir labi un viss kartibaa.
11.06.2015 16:07 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
ZInu, bet tāpat kā viņš nespēj atzīt savu vainu, tāpat man ir svarīgi atpirkt savu vainu. Un nē, nejau jauni, es arī bērnībā uzaugu vidē, kurā, ja kāds pie strīda ir vainīgs, otrs ļoti centīsies. Vīrietis ģimenē vispār sievieti gandrīz apdāvināja ar visu pasaules zeltu, ja bija rīkojies nepareizi. Man nekas tāds nav nepieciešams, pats galvenais ir dzirdēt to atvainošanos un iniciatīvu, lai salīgtu. Jo manuprāt nav pareizi pēc strīda papukstēt un turpināt runāt kā nekas nebūtu noticis, jo problēma jau paliek neizrunāta un nekas nemainās. Ja tu izdari sāpīgi otram, ir jāmāk par to atbildēt un atvainoties otram. Vnk kā tam vīrietim tas neaiziet līdz smadzenēm. :D

Mums arī tāda situācija bija ceļojuma laikā. Izdarīja sāpīgi, es klusēju, pārdzīvoju un pēc tam viņš neatvainojās un vnk sāka runāt, kas man vispār šķita tik zemiski un vienaldzīgi. Mani tādos brīžos pavelk tāaaadas dusmas, bet nu pamest jau arī tā dēļ nepametīšu. Kā vnk lai ieskaidro viņam. Jau sāk nolaisties rokas, šķiet, ka tas neizdosies nekad, kāds ir spītīgs āpsis tāds paliks, un labāk mūžu viens dzīvos nekā kāps sev pāri.
11.06.2015 16:13 |
 
Reitings 3743
Reģ: 31.01.2009
Kas tur tik briesmīgs? Es, piemēram, nekādīgi nevaru pārspļaut pār lūpu trīs maģiskos vārdus - nu vnk nenāk ārā un viss!! Man tie trīs vārdi uzdzen paniku jau galvā skanot vien. Man arī riebjas atvainoties pat tad, ja esmu vainīga. Un īstu atvainošanos, patiešām no sirds, no manis var sagaidīt reizi 10 gados. Tā, ka varbūt nav nemaz tik traki ar tavu draugu, vismaz viņš tāds nav vienīgais.
11.06.2015 16:13 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Koshlene, bet nu pasaki lūdzu, kapēc? Tas ir kauns par izdarīto? Kāds ir iemesls? Varbūt tev kā sievietei citādāk, jo nejau tavs vecis ies un raudās, bet ja tu redzētu, ka mīļotais cilvēks raud un pārdzīvo, kā var būt grūti cieši apskaut, samīļotu un atzīt, ka rīkojies nepareizi? Man tas šķiet tik pašsaprotami, nesaprotu kā var būt tik vienaldzīga pāri darīšana otram.
11.06.2015 16:15 |
 
Reitings 3743
Reģ: 31.01.2009
Man riebjas un kaitina ņuņņas. Ja kāds kaktiņā /par niekiem/ vēl pinkšķētu, droši vien uzdzītu man papildus dusmas.
11.06.2015 16:23 |
 
Reitings 4320
Reģ: 24.04.2012
Man ar vīru agrāk bija līdzīga rakstura problēmas, viņš bija nerunātājs, reti, kad atvainojās, parasti man to nācās izvilkt no viņa ārā. Tad vēl pilnam komplektam es varēju sarīkot histēriju aiz izmisuma :D
Bet tad kaut kā izaugām no tā, izrunājāmies, iemācījāmies risināt problēmas. Kopš apprecējāmies, prakstiski nestrīdamies, bet dažas reizes, kad sanāca nelielas domastarpības, viņš pienāca klāt, samīļoja, izrunājāmies un viss ok. Katrā ziņā viņam pašam ir jāsaprot, ka ir jāmainās un jāgrib tas mainīt, diezvai tu viņu pārmācīsi.
11.06.2015 16:30 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Kaut kas pazīstams... :D Būtībā ar laiku vnk iemācījāmies saprast, ka dažādi reaģējam uz strīdiem un saspīlējumiem, un iemācījāmies to pieņemt. Šī varētu teikt ir visai delikāta lieta - atvainošanās. Tāpēc diez vai iespējams cilvēku kaut kā mainīt šajā sakarā. Runāt par to var un vajag, bet pa lielam - diez vai kaut kas mainīsies tā būtiski.

Galvenais šajā visā ir redzēt, ka otrs tomēr saprot, ka ir bijis vainīgs, un arī pliks "atvaino" nav nemaz tik peļams. Šis ir tas absolūtais minimums, ar kuru var sadzīvot, ja nedaudz piestrādā pie savas pacietības... :-P
11.06.2015 16:44 |
 
Reitings 541
Reģ: 15.02.2009
Un ir te sakars ar zvaigznāju gan.


Tas ir stulbums visaugstākajā pakāpē, ka tagad visu slikto īpašību cēloņus meklēs zvaigznājos. Tātad - ja pasaka, ka mežāzis, tad bez maz vai tagad visi mežāži ir tik tuimi? Ar šādu atbildi mēs vispārinām cilvēkus, kas itin nemaz nav vajadzīgs. Tāpēc, ka visi mežāži nav vienādi un labi, ka tā.
14.06.2015 18:10 |
 
Reitings 6263
Reģ: 22.02.2014
A, es atkal nesaprotu īsti - nu piespiedīsi pateikt vīrietim- piedod! nu piespiedīsi. Un ko tālāk? Vai uzreiz piedosi, ja zināsi, ka atvainošanās ir izdīkta, jo nospēlēji uz jūtām - paraudāji?
Es nezinu kā ir citiem, bet personīgi man, piespiedu - piedod! nevajadzētu. Vai jums, tās, kam tie vīrieši tādi, der kaut vai izspiesta atvainošanās, lai tikai būtu?:-/ Nu ja cilvēks nejūas vainīgs..vai arī nespēj atvainoties...nu man liekas,ka ar laiku jau vajadzētu zināt, ka ar raudāšanau un psihošanu nekas netiks panākts - cilvēks tāds vienkārši.
Šitas man liekas ir tas, ko es pieskaitītu pie cilvēka stiķiem. Pieņem vai meklē citu! Es nedomāju,ka regulāra raudāšana un atvainošanās pieprasīšana izmainīs cilvēku un viņš pēkšņi sāks atvainoties vajag vai nevajag.
14.06.2015 18:24 |
 
Reitings 239
Reģ: 28.03.2010
Man arī ļoti līdzīgi kā autorei - tāda sajūta, ka viņam patīk, kad nonāku līdz tādai pakāpei, kad histērijā jāraud un jāpsiho. Es esmu mierīga persona, bet viņš mani var novest līdz tādai pakāpei, kādā mani neviens cits nav redzējis, īsts meistars. Pats zina, ka ir izdarījis man sāpīgi, bet atvainosies tikai pēc kārtējās "izrādes". Bez asarām viņam liekas, ka viss ir ok un nav nepieciešamība atvainoties. Tāda sajūta, ka viņam ir vienalga, bet zinu, ka nav tā...daži vīrieši ir īsti meistari savu otro pusīšu sāpināšanā - "talants". (e)
Tad, kad es esmu izdarījusi kaut ko ne tā, vienmēr atvainojos, pat par sīkumiem, jo man nepatīk kaut nedaudz redzēt, ka viņš ir sašļucis manas rīcības dēļ. :(
Es pat nezinu, ko ieteikt...jāpārrunā tas, cik ļoti svarīgi ir tas, ka tiek izdarīts nožēlas un atvainošanās žests.
14.06.2015 18:40 |
 
Reitings 289
Reģ: 13.06.2015
Manējais arī mežāzis. Arī baigi spītīgs, bet viņam ir problēma ar vainas uzņemšanos, nevis ar atvainošanos.
Un, vispār, ir jāpaņem aiz pautiem, es piemēram neesmu nekad tā, kas pirmā gribēs izlīgt vai sākt sarunāties.
14.06.2015 18:46 |
 
10 gadi
Reitings 4446
Reģ: 02.01.2011
neesmu nekad tā, kas pirmā gribēs izlīgt vai sākt sarunāties.


a ko darīt tad, ja šāda spītīga klusētāja dēļ tiek šačakarētas ne vien dienas, bet pat nedēļas? lasu un saprotu, ka manējais ir tāds pats, kā te daudzām- nerunās, neatvainosies un tad pēc kāda laika sāks runāt it kā nekas nebūtu bijis. tas tā riebjas- izlikšanās ka nekas jau nav bijis...
14.06.2015 19:13 |
 
Reitings 350
Reģ: 09.08.2011
Bet kāda jēga ir no raudāšanas? Ko tik šausmīgu vienmēr izdara, ka raudot jālūdzas piedošana? Jo ātrāk sapratīsi, ka nav ko liet asaru jūru par visiem sīkumiem, jo labākas attiecības būs.
Varbūt vēl attiecību sākumā asaras spēj ietekmēt vīrieti, bet pēc tam viņš var palikt par to vienaldzīgs, ar tadu domu - Ja esi pinkšķe, tad sēdi stūrītī un raudi.
14.06.2015 19:29 |
 
Reitings 8187
Reģ: 27.12.2009
Kas tur tik briesmīgs? Es, piemēram, nekādīgi nevaru pārspļaut pār lūpu trīs maģiskos vārdus - nu vnk nenāk ārā un viss!! Man tie trīs vārdi uzdzen paniku jau galvā skanot vien. Man arī riebjas atvainoties pat tad, ja esmu vainīga. Un īstu atvainošanos, patiešām no sirds, no manis var sagaidīt reizi 10 gados. Tā, ka varbūt nav nemaz tik traki ar tavu draugu, vismaz viņš tāds nav vienīgais.


Āmen ! Parakstos zem katra vārda.
14.06.2015 20:05 |
 
Reitings 448
Reģ: 06.06.2015
Faktiski-nekādi! Ja vīrietis pats gribēs mainīties,tad to arī darīs. Neatkarīgi ne no viena. Neviens cits,kā pats vīrietis to sevī varēs tik izmainīt.;-)
14.06.2015 20:28 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Nu jā, reizēm no maza strīda izvēršas tāds liels, tieši šīs nespējas atvainoties pēc. Nezinu, uzaugu ģimenē, kurā ir svarīgi otram atvainoties par izdarīto,tapēc tagad ta sarežgīti. Bet nu jaa,laikam jau to mainīt nevarēs pec jūsu stāstiem...
14.06.2015 22:44 |
 
Reitings 6040
Reģ: 09.03.2012
ezinu, uzaugu ģimenē, kurā ir svarīgi otram atvainoties par izdarīto


varbut vins uzauga gimenee, kur tadas atvainoshanas neeksisteeja? Viss aizgaja pashplusmaa... visi aizmirst ljauno un viss atkal labi vai otrs variants, kad vins atvainojas Tu vinjam neparmet kaut ko? Tad vienkarsi negribas atvainoties, jo jaklausas parmetumu vetra - kapec tu ta dariji? utt
14.06.2015 22:47 |
 
Reitings 597
Reģ: 17.12.2013
Pat nezinu, varbūt ari, viņam ģimenē tēvs vispār nav no runātājiem :D
Varbūt reizēm, bet pēdejā laikā jau esmu laimīga ja vispar atvainojas :D man vairāk reizēm pārmetums, ka tas ir tik loti ne no sirds, nu ta, apmēram pienākuma pec nomurmina kko.. Bet nu jā , pats atzīst, ka spītības pec. Tapēc tagad censos tik loti neņemt pie sirds, ja redzu, ka pats jūtas vainīgs.
14.06.2015 23:03 |
 
10 gadi
Reitings 7235
Reģ: 05.08.2013
hmm.. man te ir viens "zivis", kurš nejēdz atvainoties.
14.06.2015 23:15 |
 
Reitings 1303
Reģ: 10.12.2014
Man arii viirietis spiitiigs peec dabas. Vienreiz sanjeemosnun spiiteejos pretii, nerunaaja divas dienas, peectam jau gan saaka runaat un risinaat striidu. Pat atvainojaas, tiesa gan peec mana luuguma.:-):-D
14.06.2015 23:28 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (2)