Darbs sieviešu kolektīvā

Vai nu turies atstatus no visiem vienmēr un esi pati par sevi, nestučījot un neiesaistoties klačās, vai izvēlies, kurā pusē tu esi un samierinies ar sekām.

Es ieteiktu neiesaistīties nekur. Censties gan izvairīties no vietām un situācijām, kad šī klačošanās, aprunāšana notiek, gan izvairīties kaut ko stāstīt tam cilvēkam, kurš tiek aprunāts. Ar iesaistīšanos tikai pieliesi eļļu ugunī.

es principā neiesaistos, jo man koleģus nepatīk aprunāt. Bet besī, ka citas ar to nerēķinās un tik sāk liet savas samazgas. Bāc, bu inteleģentas, gudras, ar augstāko izglītību sievietes, bet kā paver muti - šausmas kas ārā gāžas!
Es nelienu, nestāstu, toties par manu jau pasakas klīst...Ko vairāk nestāsti, to interesantāka kļūsti! :D

Es arī stradāju līdzīgā kolektīvā, ta arī ir gaudo līdz vai arī esi pati par sevi. Es izvēlos neielaisties klačās, par sevi neko nestastīt, tikai tādas virspusējas lietas pārrunāt, kaut gan brīžiem šķiet, ka tam jau tapat nav jēgas, jo aprunā visus neskatoties ne uz ko. Neleju eļļu ugunī, lai pati nenonāktu krustugunīs kādā brīdī.

Interesants Tev tas kolektīvs! Visu savu darba mūžu esmu strādājusi pārsvarā sieviešu kolektīvos, bet tāda Santa Barbara nekad nav bijusi. Jā, aprunāja/klačojas normas robežās, bet ne traki. Kaut gan jāsaka, ka klačojas visi - gan sievietes, gan vīrieši. Un vīrieši ir vēl lielākas klačas par sievietēm.

Nu tā diemžēl ir... I klientus aprunās ar vēl pie reizes. Reiz, runātais paspruka ārā un vadība izsauca mani - priekšniece domāja,ka es palaidu pīli, jo es klusēju vienmēr. Savukārt pārējās tik lej.

Es darbā par sevi nestāstu pilnīgi neko. Vienīgais, ko viņi zina, ka esmu precējusies, jo precoties ņēmu brīvdienas. Tas arī viss, ne par ģimeni, ne draugiem neko nestāstu. Dažreiz pārrunājam tādas vispārējas lietas, piemēram, kurā skolā, kurš ir mācījies, no kuras pilsētas nāk. Vienai īpaši ziņkārīgai kolēģei tā arī pateicu, ka par privāto dzīvi nevēlos runāt.

Es nezinu, iespējams, ka tā dēļ, ka neko nestāstu, par mani kaut ko izdomā aiz muguras, bet es to nezinu, mani tas neinteresē un mani tas nesatrauc.

Ah, nē... Man reiz gadījās gan, ka klaji nolika koleģīti. Neizturēju un kolēģei pateicu,ka tu skrien, palīdzi utt, a tevi tā noliek aiz muguras. Tak viņa aizgāja un paprasīja acīs lai pasaka visu kā ir... Protams, sadusmojās uz mani pārējās vistas utt (stučī, nesmuki utml.), bet es pretī jautāju - bet jūs smuki darāt? Liekules.
Es pat nevaru dr.lv kādu bildi vai mūziku ielikt, kā ielieku, tā aiz muguras sākas aprunāšana, ka dvēseliski smagi utt. laikam. Murgs!

Marissa, kad precējos esi neteicu! :D Tad man atkal uzbruka - kāpēc es nepateicu! :D Man šķiet - mana dzīve, ko gribu, to daru, afiša nebija jāuzliek....

tb es i

Pirmajā reizē man bija jāsaka, jo mainīju uzvārdu, otrajā, jo vajadzēja brīvdienas. Un tas gredzens pirkstā jau arī ir.

Un es nekā īpaši neafišēju, bet tā, kā viss ofiss zināja, atstiepu arī kūku un šampi, mani apsveica, tā viss normāli. Nu līdzīgi kā dzimšanas dienā. To arī neslēpju :-D

Tādas ir sievietes- pašas par sevi normālas, bet, kad saliek kopā....auzas (t) Neesmu psihologs, bet tā savā veidā katra parāda savu varenību, kaut arī pati ir zemāka par zāli
Ja turēsies atstatus, tad tāpat tevi aprunās, ja būsi kopā ar tām vistām, tad arī aprunās :-D

Pati sapņoju par darbu vīriešu kolektīvā(l)

Ja ar kolēģi labas attiecības, tad sarunājies vairāk ar viņu. Tā nav jūsu problēma, ka viņām pašām savā dzīvē nekas nenotiek un, tad, nekas cits neatliek kā līst citu dzīvēs;-)

Es mainītu darbu. Es darbā pavadu lielāko daļu savas dzīves un man kolektīvs ir mana otrā ģimene, labākie draugi. Kopā pārrunājam ļoti daudz privātas un šķietami intīmas lietas.

Nu, nezinu, es arī strādāju sieviešu kolektīvā, bet mums visas ir mīļas un draudzīgas. Ir gadījies būt klāt, kad tiek apspriestas lietas, kas neatbilst situācijai (piem. sensitīva informācija, kad blakus ir kāds, kam tas nav jādzird, vai tamlīdzīgi), un es saprotu, ka dažreiz viegli aizrauties un nepadomāt, ko pasaka, bet tad parasti ir kāds (arī es atsevišķās situācijās), kurš iejaucas un saka, ka šo mēs varētu parspriest citur un citos apstākļos, jo tas ir nekorekti. Ja tu so stratēģiju vari adaptēt, tad tā vietā, lai skrietu atstāstīt kolēģei, ka viņu aprunā, palūgtu aprunātājām atstāt šo viedokli pie sevis, tad tu arī nebūtu daļa šīs drāmas.

Es laikam neielaistos tajās kaislībās... Ja kolēģīte mīļa un tuva... iespējams, pabrīdinātu, lai ļoti neuzticas kolēģiem :)

Cik labi tomēr, ka strādāju kolektīvā, kur vairāk vīrieši :D Bet arī nav viegli.. :D

Es pat nevaru dr.lv kādu bildi vai mūziku ielikt, kā ielieku, tā aiz muguras sākas aprunāšana, ka dvēseliski smagi utt.

Izdzēs kolēģes no dr.lv un miers! Man vispār neviena kolēģe nav dr.lv. Ja arī kāda ir sūtījusi draudzības aicinājumu,tad vnk noignorēju un viss. Ja nav labas attiecības, visus pēc kārtas aprunā,tad nevajag tādas ,kas katru manu bildi apspriestu un pēc tam visam kolektīvam kladzinātu kā es pavadu brīvo laiku:D

Kolektiivs no kolektiiva atskjiraas. Vispaar ja man darbaa kaads paprasiitu par manu intiimo dziivi, tas cilveeks tur vairs nestraadaatu.