Visas vēlamies izskatīties pēc ideālajām, perfektajām sievietēm, kurām nav nevienas sliktas īpašības, ir pašas labākās un skaistākās, bet realitāte...
Tādēļ man ir jautājums, vai esat izšķīrušās no otras pusītes sava rakstura negludumu dēļ? Un vai atzīstat ka ir bijis neciešams raksturs, zāģēšana, kliegšana, cenšanās otru izmainīt, histērijas utt.?
UN vai esat no tām kļūdām mācījušās ?
Apzinos ,ka daudzas lietas nedarīju pareizi. Pirmā - ja čalis kaut kādā ziņā neapmierina(vispārīgi,viņa raksturs utt) ,tad nevajag viņu censties izmainīt..viņš vienkārši nav priekš tevis. Otrā - draugs ir jāatbalsta,jo pašai tikai labāk būs,ja viņam būs panākumi.
vēlamies izskatīties pēc ideālajām, perfektajām sievietēm, kurām nav nevienas sliktas īpašības, ir pašas labākās un skaistākās
Par šo es vienmēr iesmīnu. Sabiedrībā ļoti labi var redzēt, kad sieviete cenšas būt pārāka par otru sievieti vai vismaz izlikties, ka tāda ir. Un vēl to pašu latiņu noturēt arī drauga acīs. Un nesaprot, ka mēs visas esam dažādas, katrā ir kaut kas labs vai ne tik labs, bet tieši individuālisms un dažādība piesaista. Es noteikti neesmu ne labākā, ne skaistākā - jo neticu šādam uzstādījumam.
Nav man saprotama pārākā sievietes pakāpe.
Tādēļ man ir jautājums, vai esat izšķīrušās no otras pusītes sava rakstura negludumu dēļ?
Nē. Pēc rozā briļļu perioda nāk pieslīpēšanās posms un kaut kā man nekādi skeleti no skapja vēl nav līduši laukā :) Bet vai tad otru var vispār izmainīt, ja kas nepatīk un vai to maz vajag? :-/ Negribētu būt otra māte vai audzinātāja. Es te esmu aizdomājusies :D ;)
743
