Rakstura negludumi.?

Man ir rakstura negludumi, dažreiz brīnos kā draugs pacieš manas kaprīzes, lai gan neesmu no tām, kas par katru sīkumu rīko drāmas un uzskata, ka vīrietis pēc default ir viņām kaut ko parādā :D bet tāpat esmu ar saviem mīnusiem, pāris ne tik labām rakstura īpašībām un muļķīgiem paradumiem (s)

Un nē, neesmu izšķīrusies sava rakstura dēļ un no kļūdām mācos tikai tad, kad jau ir par vēlu :-/

Es nevienu nekad nezaagjeeju, nekliedzu un histeerijas netaisu, uzskatu, ka taadas lietas raksturiigas cilveekiem ar nestabilu nervu sisteemu. Mans probleemu risinaashanas veids sastaav no runaashanas un veelreiz runaashanas.

Protams, es neesmu enjgjelis, tachu bijushaas attieciibas izira pavisam citu iemeslu deelj.

Es no pirmā puiša izšķīros pēc 4 gadu attiecībām (biju līgavas statusā), jo uzvedos nesmuki. Pirmajos divos attiecību gados biju laba, jo nedzīvojām kopā un tad kad sākām dzīvot kopā, es paliku kašķīga, nepatīk tas un nepatīk šitais, negatavoju ēst tik bieži, teicu viņam lai viņš dara to un šito, diktēju viņam noteikumus, uzraudzīju un vadīju, uz draugu tusiem viņš negāja, jo man nepatika, varēju uzkliegt par kavēšanu, vai ne tā izmazgātu grīdu, es biju īsta fūrija, kad pameta mani, es raudāju gadu, un nožēloju visu ko darīju. Tagad esmu okey. :-)

Ir man diezgan daudz šo negludumu. Jā, esmu izšķīrusies ,lielākoties tieši tas par iemeslu un ,nē, es nezāģēju,es nokontrolēju,nekliedzu, histēriju nav no manas puses, nezinu ,kas ir greizsirdībā, neesmu uz to spējīga, necenošos otru mainīt, tieši pretēji, es neko nedaru, man tiešām vienalga, tieši, šī mana vienaldzīgā attieksme tam vienmēr bijusi par iemeslu. Noteikti nav bijis tā ,ka pret to cilvēku man nekādu jūtām līdzīgu sajūtu nav vai man būtu pilnīgi nospļauties, bet es neiespringstu, neiespringstu pat pārāk, nejaucos otra lietās. Mana problēma ir emociju neesamība, trūkums, es vienkārši NEVARU tās izrādīt, nemāku īsti un arī negribu. No savām kļūdām nespēju mācīties ,jo es vnk tāda esmu ar visiem.

Vēl man bija slikta īpašība - neizlēmība un iniciatīvas neizrādīšana, nekad viņam nedāvināju dārgas dāvanas, lai gan gaidīju un netieši pieprasīju labas dāvanas, nevedu viņu uz randiņiem, končiem utm., vairāk tērēju viņa naudu, kamēr savu nopelnīto algu iztērēju niekiem un kosmētikā. (t)

vēlamies izskatīties pēc ideālajām, perfektajām sievietēm, kurām nav nevienas sliktas īpašības, ir pašas labākās un skaistākās

Ja? Es nevēlos. Būtu pārāk talantīgi jātēlo :) Neesmu ne ideāla, ne perfekta, ja uznāk, arī histēriju varu sarīkot (zāģēšana gan nav īsti manā stilā).

Vai no kļūdām mācos, nemāku teikt. Varu tikai teikt, ka ceru, ka manas pozitīvās īpašības atsver manas negatīvās :(

Salemana - tas, ko uzrakstīji par savām 4gadu ilgajām attiecībām, izklausās pēc manis tagad...bet tikai mazliet (t)
Es arī esmu neizlēmīga un neizrādu iniciatīvu...bet savu naudu gan tērēju uz draugu, man vienkārši patīk tā darīt :-) un neko dārgu no viņa nekad neesmu pieprasījusi.
Bet jā, reizēm esmu kašķīga, pūcīga, pikta, negatavoju ēst un pārmetu par to, kādus mājas darbus viņš izdarījis nepareizi... (s)

No sava iepriekšējā Ex izšķīros ne tāpēc,ka zāģēju viņu, kliedzu, taisīju histērijas utt., bet cita rakstura negluduma dēļ. Varu tikai piekrist un kas man tiešām pašai besī (!!!), ka no mušas uztaisīšu ziloni un uzvilkšos. Laikam tāpēc,ka gribēju,lai manī tiešām ieklausās un izprot!
No šīs kļūdas esmu mācījusi un cenšos lietas labā to mainīt!

neciešams raksturs man ir, bet nav zāģēšanas, kliegšanas, histērijas. ir jau arī savādāka veida sliktas īpašības.
piemēram, ja kaut kas notiek pilnīgi pretēji tam kā man patīk, mēdzu apvainoties, bet to neizstāstīt. un, kad vairākas reizes pēc kārtas tā notiek, tad vnk esmu ļoti bēdīga, maz runāju un cenšos norobežoties. pretēji histērijām, bet arī slikti.

Ļoti atkarīgs arī no otra cilvēka. Ir bijis, kad manās iepriekšējās attiecībās izpaudās visas šīs augstāk minētās īpašības, bet jaunajās - pilnīgi neviena no tām. Tā ka viena pagale nedeg.
Var tikai padomāt, kāpēc "gribas" tā uzvesties.

Es varu uzvesties samērā traģisiki, bet parasti tā ir zīme, ka attiecībās kaut kas nav. Ar visām iepriekšējām attiecībām bija tā, ka gribējās tās izaicināt un nebija īsti pārliecibas. Daudz testēju cilvēkus. Tas laikam ir slikti. Arī šajās attiecībās mēdzu testēt sava puiša raksturu. tas viņu var izvest, bet šoreiz es tiešām piedomāju, ko daru, jo esmu pārliecinata par attiecībam.

Man nekas nav jātēlo - esmu perfekta! :-P
Ja nopietni - mans raksturs nav tik nepaciešams, lai tā dēļ pati nolemtu no kāda šķirties. Un jāsaka, ka neviens nav vēlējies šķirties no manis, tāpēc pieņemu, ka esmu pat ļoti ok.

ā, reizēm uznāk kaut kāda royalty vai egoisma lēkme, kad liekas, ka manam puisim jābūt pateicīgam ar mani būt kopā utt. Tad arī uzvedos tā, ka pašai pēc tam kauns :-D

Es arī dažreiz brīnos, kā draugs mani pacieš :D jo tiešām dažreiz šauju pār strīpu, par sīkumiem.

Bet katram cilvēkam jau ir kādi mīnusi. Ir lietas, ko nākas viens otram pieciest un sadzīvot.

vai esat izšķīrušās no otras pusītes sava rakstura negludumu dēļ?

nē ...
Man ir pasmags raksturs , principā nevienam ar to nav problēmu kamēr nemēģina ar mani strīdēties ( to darīt ir bezjēdzīgi ), es reti kad ko daru , līdz ar to praktiski nekļūdos.... nekad nodarīto nenožēloju, var piekrist , ka rīkojos ne visai labi , bet nekad nenožēloju izdarīto, ja reiz tajā brīdī tā rīkojos tātad tam bija savi iemesli. Man ir absolūti vienalga ko dara citi, kamēr tas tiešā veidā neskar mani , līdz ar to arī man ar kādu sadzīvot nav problēmu. Bet nu es vienmēr esmu gribējusi tādu draugu kā es , tik man nav izdevies satikt tik pat bezrūpīgus cilvēkus manā vecumā

Šīs visas īpašības man piemita ~ 16 gadu vecumā. Tad es tiešām biju kaprīza, neciešama un uzvedos kā princese uz zirņa, es drauga vietā noteikti būtu pametusi tādu nenormālo :D Esam kopā jau ~ 6 gadus,pa vidu ir bijusi šķiršanās, kas mani izmainīja pilnībā. Jā, esmu sapratusi savas kļūdas, no tām mācījusies, attiecības šobrīd ir lieliskas. Manī nav vēlmes būt ideālai un noteikti tāda neesmu, man patīk tā persona, kas esmu šobrīd :)

Bija, bet parsvara tikai pirmajas attiecibas. Tad vel biju zala un stulba. Puisis preti tads pat :-D Nemacejam normali izrunat strius. Ta vieta bija scenas, kliegsana un zagesana vienam otru.. Raksturi galigi nesakrita.

Sapratu, ka man temparements ir parak ass, lai butu kopa ar otru tadu. Tagad man puisis ir super mierigs.
Joprojam nevaru aiziet gulet, ja kaskis nav izrunats, bet kliegt un scenas taisit es vairs nemaku. Esmu tam pari un neredzu jegu. (l)

Man gan patīk ik pa laikam uzrīkot drāmu abi ar vīru tādi esam.

Es mēdzu būt diezgan neciešama, jā. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc esmu savulaik pašķīrusies.
Tagad es mēģinu sevi nedaudz pievaldīt, vismaz vīra virzienā. Un izdodas, kopš apprecējāmies, gandrīz vispār neesam strīdējušies. Toties uz citiem gan varu sabļaut un pateikt acīs visu, ko domāju, arī ne to glaimojošāko.
Nesen te ar vīru diskutējām tieši par to, ka es bankā darbiniecei kaut ko nejauku pateicu, un restorānā oficiantam pateicu dažas skarbākas lietas :D Bet es neesmu no tām, kas klusēs par visu, agrāk jau vispār spļāvu ārā visu pēc kārtas, tagad nedaudz nokontrolēju to un skaitu līdz 10.
Esmu arī diezgan nepacietīga, to arī cenšos labot.