LiepasJaunkundze
daļēji es spēju saprast tavu situāciju, bet nezinu cik ilgi jums tā ir. Man kādu laiku arī bija draugam lielas problēmas ar greizsirdību, bet tad nedzīvojām kopā, esmu pietiekoši sevi pazemojusi, lai vēl kādreiz pieļautu, ko lī'dzīgu, jo kad sākām kopā dzīvot, tad redzēja, ka neko tādu nedaru un uzticība uzlabojās līdz tādam līmenim, ka tagad uzticas man pilnībā. Ja tā nebūtu, tad es šaubos, ka mēs būtu kopā tik ilgi, jo nu nav sevi jāpazemo, lai vai kā mīlētu. Tā nav dzīve. Man pa lielam tās mokas bija aptuveni gadu un tagad es viņam to bieži pieminu un bāžu acīs, lai tikai pamēģina atkal palikt greizsirdīgs, šķirtos uzreiz, ja nespēj mani novērtēt tādu kāda esmu, nespēj uzticēties, tad nav mani pelnījis.
Sievietei nav jābūt visu laiku nelaimes čupai un jājūtas kādam parādā, it īpaši, ja nav krāpusi, bet nevar to pierādīt. Tad lai vecis ar tarakāniem iet savu ceļu uz citu pusi, ja nav gatavs ar sevi strādāt un beigt gandēt abu dzīves.