Nu tas ir normāli, ja abi tā uzskata, bet, redz, Tu saki, ka nav normāli, ja vīrietis grib ballēties, bet sieviete nē, tad kāpēc sievietei būtu jāmainās un jāpieņem tas, ka vīrietis grib ballēties? Tāpēc, ka viņi viens otram ir svarīgi, un, ja viņiem ir pa ceļam, tad attiecīgi katrs ir gatavs ziedot pusi no saviem uzskatiem līdz tādam līmenim, lai abiem būtu labi, lai laimīgs būtu pats un laimīgs arī otrs.
Nav perfekti saderīgu cilvēku, vienmēr, lai ar ko runātu, ir mazliet sevis un savu uzskatu jāziedo, pat ne tikai attiecībās, bet jebkurā komunikācijā un nevar iet tāds, ka tāds nu es esmu un man vienalga. Nav iespējama komunikācija, kur nu vēl attiecības, ja katrs iet ar 100% saviem uzskatiem pret otru, vienkārši ir jāmāk pieņemt un piekāpties brīžos, ja uzskati iet galīgi pretēji.
Arī es pazīstu tādus cilvēkus, kas ballējas gan kopā, gan atsevišķi pietiekami bieži. Bet tad abiem tas ir pieņemami, un tomēr gadījumos, ja jāizvēlas vai nu ballīte vai otrs cilvēks, viņi izvēlēsies otru cilvēku. Neuzskatu, ka tāpēc, ka nedzeru, es būtu garlaicīga, arī es baudu dzīvi, un tikai tāpēc, ka tajā baudīšanā reti ietilpst liels daudzums alkohola, nenozīmē, ka no dzīves gūstu mazāk.
Varbūt mēs runājām par dažādu vecumu paziņām, arī tas var būt, jo katrā vecumā jau ir savas prioritātes. Turklāt ko katram nozīmē ballīte, nezinu, vai pilnīga yolo apstākļos, kad ir vienalga, kas būs rīt, ir iespējamas normālas attiecības.