hanna!, būtu pārspīlēti teikt, ka tā ir labākā un pilnīgākā izstāde, ko jebkad esmu redzējusi, tā nav, taču noteikti, manā skatījumā, viens no labākajiem vasaras kultūras notikumiem, ko ir vērts redzēt, jo ne katru gadu uz Rīgu atved oriģinālu Pikaso, van Gogu, Siņaku, Šagālu, Renuāru. Jāteic gan, ka izstādē nav slaveno mākslinieku pašu populārāko darbu, taču ne tas ir pats galvenais. Matiss, piemēram, pārstāvēts ar viņam ne gluži raksturīgāko darbu un viņam iezīmīgajiem košajiem krāsu salikumiem - izstādē darbs no posma, kad viņš gleznoja odaliskas "Persiete", bet Šagals, piemēram, pārstāvēts ar viņam tipiskajiem lidojošajiem cilvēkiem ("Pulkstenis liesmojošās debesīs"). Cilvēku uz izstādi gan bija daudz, bet tas netraucēja, varēja brīvi pieiet visu apskatīt un izlasīt:)
Bijām pie reizes arī blakusizstādē Boses zālē uz baletdejotāja Mihaila Barišņikova privātkolekcijas izstādi. Izstāde jauka, interesanta (kas interesanti viņš iegādājies arī Josifa Brodska zīmējumus:-D), daudz mākslas, baleta un ar to saistītu cilvēku tēlu (Djagiļevs, Baksts u.c.). Vienīgais mīnuss - viss tik cieši salikts un raibi, ka grūti visu uzreiz uztvert.Pārāk eklektiska...Lai visu pamatīgi apskatītu un izpētītu, vajadzēja knipucīti vairāk laika. Mani favorīti šajā izstādē - Leonora Finī darbi. Gaisīgi, viegli, sievišķīgi ...un dejiski, protams:)