attiecības

 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
Situācija tāda:

esmu kopā ar vīrieti 3 mēnešus. Viņš jau gandrīz no paša sākuma teica, ka mīl, ir gatavs jebko manā labā darīt, sūtīja ziedus, dāvanas, ar pilnīgi visu vienmēr piedāvāja palīdzēt, pat ja viņam tas prasītu darba dienā 10 vakarā braukt pie manis... Saka, ka nekad nevienu nav tā mīlējis kā mani, ka grib precēties, bērnus. Es rudenī īslaicīgi pārvācos uz citu valsti, viņš teica, ka ir gatavs visu pamest un braukt ar mani, lai paliktu kopā. Domāju, sapratāt, kas par situāciju.

Iepriekš man ir bijušas 2 attiecības, un vairākas reizes, kad es ļoti nelaimīgi iemīlējos, cilvēkos, kam pret mani jūtu nebija. Minētās attiecības bija ne visai, vienas beidzās pēc 2 mēnešiem, otras pēc nedaudz vairāk kā pēc gada, un vispār nebija pārāk labas. Otrai pusei īpaši nerūpēju, jūtu praktiski nebija utt. Kopumā ir radusies diezgan pārliecinoša sajūta, ka esmu nemīlama, man nekad nebūs labas attiecības, nevienam nekad nebūs pret mani jūtu.

Tagad pirmo reizi dzīvē man ir sajūta, ka mani kāds mīl, ļoti, ļoti mīl. Pirmo reizi ir kāds, uz kuru varu paļauties, jo nekad pat uz savu ģimeni neesmu varējusi paļauties. Un man šķiet, ka šo iemeslu dēļ es sev mēģinu iestāstīt, ka šo vīrieti mīlu, lai mēs paliktu kopā un es saglabātu šo labo sajūtu par sevi un par dzīvi. Un es tāpat justos par pilnīgi jebkuru cilvēku, kurš pret mani tā attiektos. T.i., es mīlu nevis viņu kā cilvēku, bet to, ka beidzot vairs neesmu pilnīgi viena, beidzot esmu ar kādu, kuram nozīmēju kaut ko, turklāt nozīmēju daudz. Nenoliedzami man arī pret viņu pašu ir jūtas, taču varbūt ne pietiekamas.

Ja kāda atceras tēmu par viņa garumu - tas ir sīkums, kas mani neuztrauc. Man galvā ir diezgan liels haoss šobrīd, jo viņš izdara lielu spiedienu. Ideālā variantā mēs turpinātu tikties un baudīt notiekošo un nekādu jautājumu vai problēmu nebūtu, bet viņš grib, lai es vai nu piekrītu viņu precēt (jau nākamgad) un kopā veidot ģimeni, vai arī mēs šķiramies tagad un tūlīt, jo viņš negrib randiņošanas un izklaides. Divreiz jau pašķīrāmies jo es sniedzu diezgan svārstīgas atbildes, sāp ļoti. Šķiet, ka dzīvei bez viņa nav jēgas. Bet kopā esot atkal šķiet, ka kaut kas līdz galam nav labi, kaut kas, kas man ilgtermiņā liks attiecības nožēlot. Lai gan varbūt naivi cerēt, ka otra puse būs pilnīgi perfekta, bez neviena vienīga trūkuma, un citādi laimīgas attiecības nav iespējamas.

Nezinu, ko darīt... Vai izbaudīt notiekošo līdz rudenim, šo laiku veltīt pārdomām, šobrīd neieciklēties. Cerēt, ka pa šo laiku jūtas vai nu pieaugs, vai arī notrulināsies un šķirties būs vieglāk. Bet tas ļoti sāpinās viņu, jo līdz rudenim notruēt viņu varu tikai tad, ja apsolu precēties. Vai arī šķirties tagad, atkal būt vienai, būt izbaudījušai mīlestību un rūpes tikai 3 mēnešus no savas 24 gadu garās dzīves? Kā cilvēks viņš ir lielisks, nekad otru tādu neesmu satikusi, un man ir sajūta, ka turpmāk attiecībās visus salīdzināšu ar viņu, neviens nebūs gana labs. Jo viņš tiešām ir ideāls, tikai varbūt mums nav tik daudz kopīga... No otras puses šķiet, ka varbūt vienkārši baidos no laulībām un bērniem, jo nekad īsti neesmu to gribējusi, neesmu par to domājusi. Un tagad viss uzkrīt kā sniegs uz galvas, tādēļ ir pretreakcija.

Uzrakstiet, ko domājat par šo situāciju. Man paliek vieglāk no tā vien, ka varu šo uzrakstīt un kādam izstāstīt, parunāt.
05.06.2015 13:25 |
 
10 gadi
Reitings 1136
Reģ: 30.04.2011
Nu lai viņš Tevi bildina,Tu rudenī aizbrauc un tad jau pati redzēsi kā Jūsu attiecības turpinās. Iepriekš lasīju,ka viņam vajag tikai to,ka apsoli,ka precēsies. Bildinājumu jau gan var atsaukt. Apprecēsieties pēc gada,kad būsi lv,ja vien viņam vēl būs tāda vēlme.
06.06.2015 09:10 |
 
10 gadi
Reitings 1660
Reģ: 29.01.2009
Nē, nē un vēlreiz nē! Kādu gan drošības sajūtu viņš tev var dot, pametot labu darbu un ar savu īres līgumu? Beigās tu viņu varēai uzturēt, jo viņam nebūs ne darba, ne dzīvokļa. Un čalis izklausās pēc nenosverta uz ausīm makaronu karinātāja, turklāt pārlieku emocionāla, ja vienu dienu it kā izbeidz attiecības, bet nākamā dienā nāk atpakaļ. Esi uzmanīga un nepakļaujies viņa šantāžai - visu vai neko, jo dzīve ir kompromisu spēle un ja tu tagad neesi gatava laulībām, tad viņam to vajadzētu pieņemt un pagaidīt. Turi acis vaļā un iepazīsti viņu tuvāk, 3 mēneši tas ir pārāk īss laiks.
06.06.2015 10:10 |
 
10 gadi
Reitings 591
Reģ: 29.01.2009
3 mēneši nav nekāds rādītājs. tas jau tikai randiņu periods...

Jūs reāli kopā esat dzīvojuši? Kā jums sokas sadzīve un p[ienākumu sadale mājās?

Brauc uz ārzemēm un dod attiecībām noilgumu, ja sagaidīs un ja Tavas jūtas būs tādas pašas vai stiprākas, tad ir vērts kautko tālāk bīdīt.

Pēc 3 mēnešu pazīšanās silti iesaku neprecēties.
Pat pēc 3 gadiem vēl ne. Varat saderināties, atļauj viņam tev nopirkt gredzenu un bildināt. Bet ar pašām precībām nesteidzies!!! Mana mamma teiktu - izbaudi līgavas laiku, tas ir skaistāks kā sievas laiks.
06.06.2015 10:47 |
 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
3 mēneši nav nekāds rādītājs. tas jau tikai randiņu periods...

Jūs reāli kopā esat dzīvojuši? Kā jums sokas sadzīve un p[ienākumu sadale mājās?

Brauc uz ārzemēm un dod attiecībām noilgumu, ja sagaidīs un ja Tavas jūtas būs tādas pašas vai stiprākas, tad ir vērts kautko tālāk bīdīt.

Pēc 3 mēnešu pazīšanās silti iesaku neprecēties.
Pat pēc 3 gadiem vēl ne. Varat saderināties, atļauj viņam tev nopirkt gredzenu un bildināt. Bet ar pašām precībām nesteidzies!!! Mana mamma teiktu - izbaudi līgavas laiku, tas ir skaistāks kā sievas laiks.

Tās ir arī manas domas.

Kā jau rakstīju, ja viss būtu atkarīgs no manis, mēs tiktos, ietu uz randiņiem, pēc kāda laika dzīvotu kopā, un tad jau redzētu, kā viss attīstās. Bet diemžēl no manis atkarīgs te ir maz. Viņš tikai atkārto, ka baidās mani pazaudēt, viņa jūtas pret mani ļoti ātri aug un vēlāka šķiršanās viņu vienkārši salauzīs, tādēļ labāk šķirties tagad un tūlīt, ja man ir kaut mazākās šaubas par nākotni ar viņu. Un jo biežāk viņš to saka, jo vairāk aug manas šaubas.

Es viņam pateicu, ka visi šie ultimāti mani dzen nenormālā stresā, viņš arī pats redzēja, ka man acis sarkanas no negulēšanas, raudāšanas utt. Teica, ka nezināja, ka liek man tā justies, ka vairs tā nedarīs. Nezinu, varbūt kaut kas iet uz labo pusi.

Vispār nezinu, kā lai ar viņu runā, ko lai saka. Sapratu, ka nekad neesmu domājusi, ko no dzīves gribu. Vai tiešām gribu bērnus, vai tiešām gribu tik agri precēties utt.
06.06.2015 14:14 |
 
Reitings 3903
Reģ: 03.03.2015
Mans stāsts ir līdzīgs. Tikai ar laimīgām beigām. Satiku savu vīru Jaungada svinībās, sākām satikties. Viņš nebija mans tips un sākumā tas likās kā izklaide. Mūs vienoja fantastiska saskaņa un saderība, mēs domājām līdzīgi un mums bija interesanti vienam ar otru. Pēc 3 nedēļām viņš pateica "es tevi mīlu", es neatbildēju. Neatbildēju, jo nebija to taureņu, es nebiju iemīlējusies, lai gan izjutu siltas un spēcīgas jūtas. Viņš bija kā vecais adītais džemperis, kurā ir tik patīkami ieritināties. Sākām dzīvot kopā. Pēc 2 mēnešiem viņš teica "es esmu gatavs tevi apprecēt. Tu būsi mana sieva." Es pasmīnēju, jo nebiju domājusi par kāzām un bērni arī likās tāla nākotne. Vēl pēc 4 mēnešiem sekoja nopietns bildinājums. Tajā brīdī vienīgais, ko spēju pateikt, ir "Jā!". Jūtas bija augušas un es sapratu, ka nevienu tik stipri neesmu mīlējusi un es vēlos ar šo cilvēku pavadīt visu savu mūžu. Kāzas bija pēc gada. Tagad gadu kā esmu precēta un domas nav mainījušās. Kur ir atšķirība starp mani un autori? Man nevienu brīdi nebija diskomforta un nebija nekādu lietu, kas mūsu attiecībās man traucēja. Es pieņēmu viņa sliktās īpašības un spēju ar tām sadzīvot, jo labās lietas bija daudz reižu vairāk.
06.06.2015 14:26 |
 
Reitings 436
Reģ: 04.06.2015
Skaists stāsts, labi, ka jums viss izdevies :)

Esmu pārliecināta, ka es ar savējo arī varētu būt laimīga vienu gadu, divus, trīs. Bet visu dzīvi pavadīt kopā, audzināt bērnus... Gribas teikt nē, bet nezinu, vai tādēļ, ka patiesi mēs nederam kopā, vai arī tādēļ, ka par nu pilnīgi jebkuru cilvēku pēc 3 mēnešu pazīšanās man būtu lielas šaubas tik nopietnos jautājumos.
06.06.2015 14:39 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits