Lūk, kā strādā sieviešu loģika! Pasmejamies pašas par sevi!
...............................
Tātad:
Nolēmu pagatavot vienkāršus salātiņus, lai iepriecinātu ģimeni. Salāti ar vistu. Tieši bija palikuši daži gabaliņi vārītas vistas, neviens jau tāpat vairāk neēdīs. Šajos salātos vajadzīgi ananāsi. Izlietoju augļus no bundžas, bet palika sula. Izdzert? Negribu… Izliet? Žēl. Atcerējos viena pīrāga recepti, tur tieši vajadzīga ananāsu sula. Uztaisīju pīrāgu. Bet tur bija vajadzīgi tikai olu dzeltenumi, bet baltumi palika. Nemetīsi taču ārā?! Ielikt ledusskapī- vienalga pēc tam izmetīšu.
Izdomāju! Var uztaisīt bezē. Viegli, ātri, garšīgi ! Bezē izmantoju citrona miziņu. Citrons palika pliks… Ja atstāt, tas ātri sažūs. Ko darīt ar citronu?!
Jā, sanāks garšīga mērcīte salātiem. Salātos izlietoju pusi no sīpola. Bet otra puse guļ un skatās uz mani. Kur to likt?
Var pagatavot priekš spageti garšīgu tomātu mērci. Atradu ledusskapī pašas taisītu tomātu sulas burku. Izlietoju pusi. Bet ko ar pārējo darīt? Žēl, ja aizies postā. Pati vasarā gatavoju. Dabīgs, bez konservantiem, attaisīts ilgi neglabāsies.
Drusku padomāju un nolēmu izvārīt boršču. Bet, diemžēl mājās nebija bietes.
Ātri aizskrēju uz veikalu. Nopirku bietes, kartupeļus, biezpienu, krējumu, zobu pastu, zeķes (ar atlaidi), čības (arī akcija), vairākus iepakojumus ziepes, katram gadījumam. Atpakaļceļā iegāju bankā, tur samaksāju komunālos pakalpojumus, pie bankas ieskrēju darbnīcā, izņēmu kurpes no remonta, maizes kioskā nopirku bulciņas bērniem skolai sviestmaizēm. Knapi tiku līdz mājām ar to visu. Pagatavoju boršču. Šoreiz nepievērsu uzmanību, vai kas palika pāri. Iekritu krēslā, mugura sāp, kājas krīt nost, rokas nejūtu…
Domāju, nenormālā! Labāk būtu izdzērusi to ananāsu sulu!
53
