Veeesums pret berniem

Sveši bērni īpaši neinteresē. Teiksim tā, ka es drīzāk nedaudz apjūku, jo vnk nezinu, kā man būtu jāuzvedas viņu klātbūtnē. Tāpēc vieglāk ir ignorēt un nepievērst lieku uzmanību. Protams, ja bērns ir tāds smaidīgs un komunikabls - atbildu pieklājīgi ar to pašu, bet nu nespiedzu no sajūsmas un lieku reizi neuzbāžos.

Kas attiecas uz manu bērnu - ne visos gadījumos man patīk, kad gar viņu ucinās. Atkarīgs no cilvēka, kurš to dara. Tīri pēc sajūtām. Piemēram, man te apkārtnē ir kāda pusaudze, kura par katru varīti grib uzpasēt manu meitu - burtiski lien klāt kā tik ierauga, grib vest pie rokas, baigi runājas, kaut ko mēģinā mācīt meitai, audzināt utt... Mani nereāli besī šī pusaudze! :-/ Turpretī, piem., veikalos, pie kasēm, kad kasieres sāk runāties un koķetēt ar bērnu, kamēr iepērkos - man tas pat ir patīkami. Nav viennozīmīgu situāciju.

Man biezi vien uznak tada,kaa fobija. Pat isti izskaidrot nemacesu. Nav ta ,ka man bail butu no maziem berniem, drizak bailes no ta ,kada mate busu savam bernam.:-(,visadas domas pa galvu saudas, ka tad es sapratisu,ko berns grib? Ja pat draudzenes bernam ,es nesaprotu ko vins grib! Ka zinasu kad vins est grib,bet kad gulet. Man tak bus bail vinu rokas panemt. Utt .:-(

Kas attiecas uz manu bērnu - ne visos gadījumos man patīk, kad gar viņu ucinās

arī fakts, bet redzot, kā knapi mēnesi vecu zīdainīti sievietes pēc 40 ir gatavas uz pusēm plēst, nu, piedodiet, es gan negribētu.

Man tas pats kas Lunai. Labaak ar kakeeniem aukleejos(l)
Beerni tomer musdienas atlaujas pa daudz. Taisa histeerijas pilnigi ne par ko un tmlidzigi. Viens no iemesliem kaapec negribu bernus un netiru pamperu kaudzes+ vel sabojaat figuru palikt resnai un atjeegties vienai ar bernu, jo virietis pamestu del resnuma. Tas nav prieks manis.

Tas, ka tev nav vēlmes ucināt svešus bērnus, nenozīmē, ka būsi slikta māte.

Man vispār kaut kāda interese par svešiem bērniem parādījās tikai tagad, kad ir pašai savs, un "svešie" bērni ir draudzeņu bērni - varu gan samīļot, gan pamidzināt, gan konču iedot. Agrāk - nulle intereses no manas puses.

Tas, ka tev nav vēlmes ucināt svešus bērnus, nenozīmē, ka būsi slikta māte.

Tieši tā! ;-)
Man patīk visi bērni, paspēlējos ar viņiem ja vecāki protams ļauj, paauklēju tos kuri guļ vēl ratiņos (Tikai pastumdu , varbūt paņemu rokās) Bet tā šausmīgi ar viņiem nē. :-D
Protams visvairāk man patīk bēbīši. (l)

Pati nekad neesmu turējusi rokās bēbi vai auklējusi kādu, tāpēc redzot bērnus man nav vēlmes viņus uķi-puķi apskaut un tā.. Vienā jaukā dienā kolēģei nebija, kur likt mazo un šis skradīja darbā pa visu kabinetu, nu negribējās man ne spēlēties ar viņu, ne bužināt. Pašai labāk patīk dzīvnieki, jaunībā vedu staigāt suņus (man par to maksāja :D ).
Kad būs savi bērni, tā jau būs cita runa, bet pagaidām ir tā kā ir. :)