Kā tikt galā ar šķiršanos, kad sāp tik ļoti, ka sāku apsvērt pašnāvību?
Attiecības bija ideālas. Pirmo reizi ar kādu cilvēku jutu tik dziļu, fundamentālu saikni. Viss bija pilnīgi ideāli, nekā netrūka.
Apstākļu sakritības dēļ mums jāšķiras, neiespējami palikt kopā.
Ļoti, ļoti sāp. Pirmo reizi dzīvē (man 25) jutos mīlēta. Ģimenes man nav, īsta draudzene tikai 1, jūtos pilnīgi un galīgi viena, izolēta no cilvēkiem. Nav kam paraudāt uz pleca, nav ar ko parunāt. Varu tikai sēdēt mājās 4 sienās, raudāt, domāt, ka dzīvei vairs nav jēgas, tāpat es neko nekad nesasniegšu, ne ar vienu nebūšu tik laimīga kā biju ar viņu, sāpes ir pārāk neizturamas, labāk mirt.