Nepatīk, ka pārcilā manas grāmatas. To nereti dara mamma - dažas aiznes uz savu istabu, dažas pārliek citos plauktos, lai arī man ir noteikta sistēma, kā tām jāstāv. Vispār tā ir ar lietām, arī puisis mēdz pārlikt kaut ko, kas stāv uz naktsskapīša, jo redz, viņš domā, ka tur nekam tādam nav jāstāv. Vēl vakar pārstiepa prom manus printētos materiālus. :/
Nepatīk, ja esmu izplānojusi, kur doties un kāds iejaucas ar savām vajadzībām - nu, pa ceļam ieej veikalā un pastā, un samaksā to rēķinu un ienes šito tur tai tantei utt. Šausmīgi kaitina. Diemžēl tā notiek visai bieži. :D
Vispār, es tieši pēdējā laikā saprotu, ka esmu pilnīgs sistēmu cilvēks. Ja man būtu iespēja, es izveidotu savu arhīvu, kur viss - žurnāli, izkopēti materiāli, pieraksti, fotogrāfijas, kartiņas, manuskripti u.tml. stāvētu mapītēs vai kastītēs. Domāju to ar laiku ieviest, ja pārcelšos uz lielāku platību.