Sveikas daamas!
Mani jau kaadu laiko nomoka viena, laikam stuulba probleema. Gribu dzirdet jusu domas.
Dzivoju kopa ar draugu, mums ir muusu kakis. Kad braucam celojumos atstajam kaki pie vecakiem. Bet problema ir taada, ka drauga mamma ir kaa traka uz to kaki un kad atbraucam atpakal majas tad mums nelauj kaki panemt atpakal. Vina raud, taisa sceenas ka lai kakis paliekot pie vinas, kaut vina strada no rita lidz vakaram a mums piemeram nakamas dienas ir briivas.
Laikam stuulbs jautajums un situacija...bet mani tas godigi sakot tik loti kriit uz nerviem jau kaadu laiku. Pat negribas nekur braukt celojumos, jo zinu ka atbraucot majas ir problemas normali panemt savu kaki.
Varbut man kaut kas driizaak nav kartibaa? Bet nu tas taa jau ir 3 gadu kops kaki esam panemusi un nekas nav mainijies. Man tas situacijas riktigi uzsit pa nerviem, pat nezinu, kapec? Liekas ka siikums, nu lai nem to kaki pie sevis ilgaak...bet man nepatiik tam piekaapties un kaa jutas kakis. man jau liekas ka vins grib uz majam, jo parasti pie vinas kad paliek loti notievee, laikam no stressa.
Kaa jus rikotos mana vieta? Aizvainot mammu negribu. Bet kluseju jau visu laiku, noturu dusmas, smaidu, bet man tas ir taa iegajies, ka pirms katra celojuma man tas nosit prieku par celojumu kad iedomajos sitas sceenas kad atbrauksim atpakal majas.
Kaada buutu pareiza pieaugusa cilveka riiciiba saja gadiijumaa?