Tā nu ir sanācis, ka ar savu otro pusīti esam kopā 9 mēn, kuru laikā pieteicās mazais, nu jau 25. ned rit un liekas, ka lielā mīla sāk pārvērsties par vienkāršu kopdzīvi dēļ gaidāma mazuļa! Pārdzīvo par daudzām lietām kas saistītas ar mazuli, tai pat laikā jautājot ja tas notiktu ar mani, iestājas tāda vienaldzība un brīžiem liekas, ka viņš mani uztver kā kādu surogātmāti, nevis mīļoto cilvēku ar ko kopā dibina ģimeni. Ir atstājis savus portālus man pieejamus, bet nekad tā nebiju ložņājusi, jo domāju, ka man tur nav ko atrast, bet vakar dēļ šitādām izjūtām ielīdu pačolēt un atradu saraksti ar kādu laikam viņam tuvu meiteni, kur viņš sūdzās, ka man neuzticoties, tai pat laikā izsakot viņai komplimentus par to cik viņa skaista un viss pārējais un ka daudz ko nožēlojot attiecībā pret viņu un tagad viss būtu savādāk, ka pats esot mainījies, protams, dažas vietas vēl dzēstas...ai.. To visu lasot krokodila asaras pa gaisu gāja, jo sāku just, ka šīs attiecības sāk brukt un topošā ģimene ar mīlestību sāk pagaist! Viņa domas par to visu bija, ka es esmu problēmu meklētāja un ar šito viņa sarakstes lasīšanu es reāli esot sačakarējusi viņam dienu un viņš ilgi mani vairs nevarēšot paciest. Jūtos tik sūdīgi, cik vien var un hormonu ietekmē tas viss nāk dubultā, vsp nesaprotu ko darīt un kas notiks tālāk:'-(
123
