Blēņas.

Šausmas šito vispār lasīt :-D
Man bērnībā jau ātri bija veselais saprāts, mamma teica, ka neko tādu neesmu nekad darījusi, varbūt tāpēc man pašai tagad bērni nepatīk.
Vienīgi atceros, ka laukos ar draudzeni izgāzām dažādus logu tīrāmos līdzekļus sausajā tualetē, lai dabūtu tukšās pudelītes.

Atceros dažus gadījumus -
- Atradām draudzenes dzīvoklī LEDUSSKAPĪ prezervatīvus - nu 90to sākums, vidus. Protams, daudz nedomājot, lējām iekšā ūdeni un metām pa logu uz garāmejošiem cilvēkiem :D
- Tas pats variants, tikai ar plastmasas maisiņiem vienreiz beidzās ar to, ka tika izsaukta policija un mūs apsūdzēja ieplaisājuša mašīnas stikla radīšanā. Sākām raudāt, mums lasīja lekciju, bet beigās tikām cauri bez vecāku iesaistīšanās.
- Patika zvanīt pie durvīm un skriet prom, iepriekš atstājot kaut kādas lietas - piemēram, atrastu zupu burciņā, utml. :D

Man riebās šņorēt kurpes, tādēļ savus zābaciņus iemetu miskastē pa virsu un iekšaa ieberot kartupeļu mizas :D
Vēl man patika dedzināt visādas aukliņas, kaut vecaaki vienmēr teica, ka ar uguni spēleeties nedriikst, tad reiz viņi paarnaaca, bet aukliņas veel dega, es taas izmetu atkrituma konteineraa, protams, groza saturs saaka degt, dabuuju lekciju par noteikuma neieveerošanu un to ka vareeja aizdegties maaja :/
Patika spēleeties ar gliemežiem, reiz noleemu ar māsu izspiest un uzliet gliemezim kaut kaadu nezàļu sulu, oh, ta bija kodiiga un gliemezis saaka putot - tas bija nereaal pretiigi, kad saprataam, ka vairs neiglaabt gaajam visus ievainotos glimežus sadaudziit pret betona sienu.
Veel es kaltēju kukaiņus tik tak končiņu kastitees - vārdu sakot, noķēru kukaini, ieliku kārbiņaa, aiztaisiju stingri ciet un tad blakam gultai noliku kastiti, kukaiņi visu nakti sitaaas peet kaarbiņas sienām, naakamajaa dienaa, ja bija jau miris, tad pievienoju savai kalteeto kukaiņu kolekcijai :D :D to pat mana māsa nesaprata, teica, ka esmu slepkava, bet man patika peec tam peetit dažados kukaiņus, ņemt laukaa peetiit kàjiņas un spàrnus. :D

Man visas tieksmes uz blēņām izgaisa jau 6 gadu vecumā. Tēvs izmācīja. Tas bija viens notikums- kad es ar sētas puišeļiem dauzījos un mētāju koka gabalus pa gaisu. Nu viens no manas rokas trāpīja pa izkarinātu uz striķiem - veļu. Attiecīgi pēc trāpījuma tā atkal melna tapa. Tēvs nenopēra mani, bet lika veļas īpašniecei atstrādāt... dabūju tai kundzei vienu dārzeņu vagu noravēt. Tēvs iezaurēja man: "katras blēņas traucē kādiem citiem cilvēkiem". Patiešām...

Chemi
,vismaz žurciņa tika pēc tam gan jau pie normāla ēdiena, ne?

Tika, protams. :D

Ai, cik forša tēma! Sasmējos. :D

Ak, es gliemežus zem gultas audzēju.

Mēs ar māsīcu tos cepām uz ugunskura. Bijām dzirdējušas, ka tos varot ēst (protams, nepamēģinājām, jo izskatījās drausmīgi).
Vispār, mana māsīca mani pavedināja visādas sliktas lietas darīt, kad biju pie viņas ciemos... vienreiz piekritu ar viņu un viņas draudzenēm no kaimiņu dārziem "aizņemties" zemenes un, protams, mūs tieši toreiz arī pieķēra. :D Arī zvanījāmies daudzdzīvokļu mājās, bet es biju baigā zaķpastala un man tas īsti nepatika. Man gan patika spēlēties ar uguni - ugunsgrēku pļavā nez vai es kādreiz esmu izraisījusi, bet vispār bieži gājām un dedzinājām zāli.

Ar draugiem bijām nez kur atraduši pamestu dīvānu un kaut kādus galdiņus... uz kādu laiku tur " iedzīvojāmies" - pieņēmām kā pagaidu "štābiņu". Šausmas, kas viss tur nebija, bet nu pagalma bērni ~6 gadu vecumā... viss liekas interesants. :D
Man toreiz (6 g.v.) bija gadu jaunākas draudzenes ar kurām tad arī pirmo reizi pamēģināju cigaretes, jo viņas jau baigi pīpēja, bet man vienkārši gribējās būt "krutai". Tā bija tik briesmīga pieredze, ka vairs smēķējusi neesmu, bet jocīgākais - es atceros, ka es baigi satraucos, ka mani vecāki to uzodīs un manas draudzenes teica, lai dzeru pienu. Tā nu es pārnācu mājās un iztukšoju litru piena. :D

Viens no vislabākajiem pavārmākslas šedevriem bija krustnagliņu kūka, ko ar savu labāko draugu (musm abiem bija 7 gadi) uzmeistarojām. Vienīgais, mēs to tiešām bijām padarījuši par krustnagliņu kūku - tur iekšā tika sabērtas divas krūzes krustnagliņu. Izcepām, atzinām, ka nav ēdama (tur bija kādas 10 krustnagliņas uz vienu kūkas gabalu!) un... nolidinājām pa balkonu lejā uz ielas, lai baloži ēd. Kopš tās reizes es krustagliņas klāt nekur nelieku. Riebjas. :D

Nu tā nav īsti blēņa, bet mēs ar draudzeni, saskatījušās seriālu Amulets, izlikāmies, ka esam raganas - mums bija sava "Ēnu grāmata" un mēs dedzinājām zariņus, kaut ko baigi piesaucām... man pat liekas, ka apbedījām skudras un citas radībiņas, ko pagalmā atradām un centāmies augšāmcelt. Mana draudzene pat sev noskatīja puiku, kas viņai atgādināja Leo no seriāla un viņi bija "kopā" (3. klase, c'mon ;D). Ai, šausmas.

Kāda te minēja arī par dekoratīvās žurciņas slepus iegādāšanos... nu, man tas pats stāsts, vienīgi mammai baigi nepatika un beigās žurciņu atdevu draudzenei. Vēlāk mājās pārstiepu kaķi. :D (Tas gan mums vēl tagad ir.)

Vispār jāpalauza galva un laikam jāpieraksta, man atmiņa švaka un ar gadiem kļūs vēl švakāka... forši atcerēties. :D Ak, bērnība.

Ujj, bērnībā dauzījāmies ar sētas puiku un aizgāju ciemos pie viņa uz mājām, viņa mammai pie spoguļa stāvēja visādas pudelītes un matu lakas. Paņēmām matu laku un sapūtām sētas sunim kažoku:-D Mans rotaļu biedrs piedraudēja, ka pateiks mammai, viņa pasūdzēsies manam tētim, un tētis pārnākot no darba mani nopērs, jo es nozagu matu laku un sapūtu suni:-D Tā nu es dienasvidū aizgāju gulēt, un gulēju līdz rītam, lai tētis nenoper, jo gulošus tak nesit:-D:-D:-D Man bija kaut kādi 5 gadi;-)

Manas blēņas bija tādas standarta - tapetes ar flomasteriem apzīmēt, mammas lūpukrāsu baltajos aizkaros iesmērēt, vitamīnu paciņu izēst vienā piegājienā, omammas tomātus balkonā aplaistīt tā, ka kaimiņam viss balkons slapjš, kaķi kaut kur iespundēt utt. Visbriesmīgāko rājienu laikam saņēmu par to, ka vecai krievu kaimiņienei parādīju mēli. Ā, un bārbija gribēja precēties, tāpēc uzšuvu viņai kāzu kleitu no istabas baltajiem aizkariem.

Vislielākās negantības, manuprāt, esmu sastrādājusi skolā. :D
Kādā 2. vai 3. klasē spēlējām ar klasesbiedrenēm ''patiesība vai risks''. izvēlējos risku un man teica, lai iesperu vienam klases čalim pa kājstarpi. Es, ilgi nedomājot, to arī izdarīju, man pat netraucēja tas, ka blakus stāvēja 2 skolotājas. No skolotājām pamatīgi norāvos.. Tagad domājot, nesaprotu, kā es tā varēju. Tad, protams, topā bija arī nobučot klases zēnus tā paša riska iespaidā..
Vēl skolā ar klasesbiedrenēm ''saucām spokus'' skolas pagrabstāvā. Visas kaut ko kliedz un spiedz, līdz atnāca saimniecības daļas vadītāja un lika mums visām paskaidrojumu rakstīt. Pa ceļam uz viņas kabinetu paspējām visas izklīst un aizbēgt, bet viņa nāca mūs meklēt un sameklēja arī. Vēl lika vecākiem zvanīt. Bijām baigi pārbijušās, vecākiem tā arī nepiezvanījām, bet paskaidrojumus gan uzrakstīju.
8. klases sākumā biju ar klasesbiedriem tvitterī sarakstījusi iemeslus, kāpēc mūsu klasei riebjas skola un daži tās skolotāji. Pat nedomājām, ka tas kādreiz varētu nākt gaismā, tāpēc minējām arī vārdus un lietojām necenzētu leksiku. Mācību gada beigās šo ierakstu dēļ nonācām sākumā sociālā pedagoga kabinetā, pēc tam jau pie direktores. Viss beidzās labi, ieraksti tika izdzēsti, vecākiem situācija izskaidrota un ar direktori salīgts miers. :)
Vēl esam spundējuši sociālo pedagoģi viņas kabinetā, piebīdot durvīm priekšā krēslu. Viņa mums tāda iecietīga, tāpēc pat salamāti netikām, toties mums bija jautri.
Ar skolotājiem vispār baigie pekstiņi ir strādāti, brīnos, kā no skolas netiku izmesta. :D
Krievu valodas skolotājas aizvietotājai pateicu, ka uzdāvināšu šai biļeti uz Maskavu vienā virzienā. Viņa pajautāja, vai var dabūt Sanktpēterburgu. Kad pateicu, ka nē, viņai pacietība izbeidzās un arī tad dabūju pie sociālā pedagoga iet.

Šis tāds diezgan ļauns ieraksts, bet, kad skolā paliek garlaicīgi, gribās visādas ziepes savārīt. Mani vecāki gan nekad nav uzzinājuši par šiem nedarbiem, kas attiecās uz skolotājiem.. Izņemot situāciju par twitter.

Tad vēl klasika - tikt iekšā kādā svešā kāpņutelpā, piezvanīt kādam pie durvīm un laisties lapās, cik ātri vien kājeles nes.

Tiešām klasika, un vēl zvanīt uz nepazīstamiem nr. un āzēt visādos veidos.

++++

Esmu ieviesusi slepenus mājdzīvniekus, par kuriem neviens nezināja- vardes burkā, kurkuļus bļodā, mušu kurpjukastē, parasti man tie prieki beidzās pēc dažām dienām, kad kāds atklāja, ilgākais no šādiem noslēpumiem, gliemezis burkā, nevienam nezinot kādu mēnesi pie manis nodzīvoja, līdz pati atlaidu brīvībā, jo šis sadomāja sev bērnus ieviest :D

Ļoti patika dzīvoties pa vannasistabu un jaukt bļodā kopā visvisādus līdzekļus- dušas želeju ar šampūnu, skūšanās putas ar roku krēmu utt.

Kādu 5 gadu vecumā uzvilku mammas kurpes, kas bija 100 izmērus par lielu, uzkrāsoju lūpas, paņēmu vinas maku un aizgāju uz veikalu, neko nesakot. Mamma satraukusies pa visu ciematu meklēja, prasīja, vai nav mani redzējuši, kad pateica, ka es veikalā, šī atnāk un nikna prasa - ko tu te dari, bet es atbildēju, ka atnācu desas paskatīties. :D
Aij, visādi jociņi spociņi bijuši. Protams, štābiņi, zvanīšanās pie durvīm vai pa telefonu. Eh, lasot visu mūsu piedzīvojumus, tik jautri un forši bija, tā pietrūkst!(l)

Vienu vasaru ciemojoties pie maasiicas laukos, vinja man pastaastiija, ka kaiminjiene no blakus maajas, kas bija arii vinjas klasesbiedre, vinju apsmejot skolaa. Izdomaaju, ka shadi cilveeki jaasoda. Pasmeelu ar pagaleem vircu/meeslus un tas netiiraas pagales lidinaaju uz kaiminju izkarinaatajiem baltajiem palagiem.

Dabuuju kaartiigi toreiz no omas..

Vairākas reizes esmu "pazudusi". Vienu reizi man bija garlaicīgi, izdomāju viena aiziet uz parciņu paspēlēties. Beidzās ar to, ka ar policiju mani meklēja, jo nekur nevarēja atrast, parks atradās salīdzinoši tālu un es pa ceļam vēl citur pastaigājos.
Tad vēl laukos esmu, spēlējot paslēpes, slēpusies kaut kādā laukā (vai nu rudzu vai rapšu, neatceros), tad nu sanāca, ka mani neviens nevarēja atrast, un es tur aizmigu. Visi bija pārmeklējušies, nevarēja atrast, bet man likās, ka es ļoti labu vietu, kur slēpties, biju atradusi. :D

Haha tik forša diskusija! :D :D

**Mamma stāstīja,ka abi ar brāli bijām mazi - man kādi 3 gadi,brālim 4. Vecākiem piederēja lauku māja , lopi, lauki. Tad.nu vienu dienu mamma aizbrauca uz Rīgu, atstāja mūs ar tēti mājās. Nāca vakars, tētis izgāja ārā sakopt lopus. Pēc neilga laiciņa ienāca apraudzīt mūs, liels bija šoks,kad ieraudzīja brāli sēžam uz grīdas melni baltu no galvas līdz kājām spēlējoties ar pelniem, ar acīm pārskrējis pāri istabai, ieraudzīja mani iestumtu krāsnī tā, ka tikai kājas tirinās ārā :D Tētim nav bijis diži daudz laika uzkopt istabu un mūs nomazgāt,kad jau vajadzēja iet pretī mammai uz autobusu. Tā mūs tētis divus mazus netīrus velnēnus veda mūs satikt mammuku :D Muterītei šoks :D

** Atceros,ka skolas laikā biju ar klasesbiedreni un viņas mazāko māsu tualetē. Kā jau pusaudžiem pieņemts - davai, pagrūstamies! :D Tā nu smejoties viena otru grūstijām, līdz klasesbiedrenes māsa ar pieri ietriecās ķieģeļu murētā krāsns stūrī. Asinis pa gaisu, panika. Mēģinājām skalot ar ūdeni, bet viss tek, viss sarkans. Atnāca apkopēja,pasauca direktori, aizgāja sakopt viņai pieri, es paliku nomazgāt rokas no asinīm, līdz sajutu baigo reiboni. Nākamajā brīdī pamodos skolotāju istabā uz dīvāna, ģībstot atsitu galvu pret ūdens trubu ,tā sāpēja :D tā mēs abas tur skolotāju istabā mēģinājām atiet no tikko piedzīvotā līdz atbrauca mani vecāki pakaļ :D Vēl joprojām nespēju panest asinis :/

**Man vienmēr ir bijusi problēma norīt tabletes , arī tagad. Bija laiks,kad mamma deva dzert kapsulas, ilgi žļembāju pa muti, kad mamma aizgriezās, aizmetu aiz dīvāna. Un,kad mamma slaucīja grīdu, atrada tās visas kapsulas, vot tad dabūju brāzienu :D

Nez, vai iisti piederaas pie bleenjaam, bet nu lai iet. Kaadreiz vecmaaminja man staastiija par dazaadaam tautaam un laikam par indiaanjiem runaajot, teica ka zakja kjepinja nes veiksmi. Es to patureeju praataa. Vienu dienu vecmaaminja bija tikusi pie trusha galjas no lauku radiem. Vinja to izkjidaaja un sagrieza cepshanai. Es aatri savaacu trusha kaajinju un pasaaku neesaat to liidz. Nelaime bija taa, ka galja uz kaajinjas saaka puut un smirdeet, bet es varoniigi piecietu smaku veiksmes vaardaa. Vienu dienu klasee kontroldarba laikaa izvilku pussapuvusho kaaju un uzliku uz galda. Lieki teikt, ka skolotaaja nebija sajuusmaa. Vinjai gadriiz paraava uz veemienu. Kaajinju man konfisceeja un vecmaaminju izsauca uz skolu parunaat par to, ka man esot izteiktas diivainiibas. :-D

Hahaaaa, zheel, ka cosmo nav opcija LIKE! :)

Hahaaaa, zheel, ka cosmo nav opcija LIKE!

++ :-D:-D

Veel atceros, ka baigais joks skaitiijaas kaadam ielikt kjiegjeli mugursomaa (blakus skolai bija nedacelta eeka, kur arii pie kjiegjeljiem vareejaam tikt cik uziet) un tad smieties par to, kaa klasesbiedrs meegina sakaartot labaak mugursomas lences, lai tik ljoti nespiezjaas aadaa. Tik man vajadzeeja to pacelt jaunaa liimenii un ielikt skolotaajas somaa zem burtniicaam. Vinja ar to kjiegjeli aizgaaja maajaas un naakamajaa dienaa bija ljoti, ljoti nikna.

Es regulāri aiz skapja metu speķi. Mamma lika apēst visu gaļiņu, bet es apēdu liesumu un speķi metu aiz lielās sekcijas viesistabā.

Jā, es arī speķi un kāpostu zupu esmu lējusi ārā pa logu, šausmīgi negaršoja :( un vēl joprojām negaršo :D