Te nu bija latviesu patriotiskums, nevar bernam pat latviesu vardu ielikt.
Piekrītu. Piemēram, krievi visur liek savus krievu vārdus, lai kur dzīvotu, un nekaunas. Bet latviešiem ir mazās tautas kompleksi
Piemēram, krievi visur liek savus krievu vārdus, lai kur dzīvotu, un nekaunas.
Pēc tā, ka jūs lietojat vārdu "internacionāls" nevis "starptautisks" jau var secināt, cik ilgi dzīvojat ārzemēs
Aizguvumi bagātina leksiku, tie atspoguļo arī tautas vēsturiskos sakarus ar citām tautām.
Vecākais aizguvumu slānis aptver IX – XII gadsimtu, kad daļa tagadējās Latvijas teritorijas bija politiski atkarīga no senās Krievu valsts. No krievu valodas tika aizgūti šādi vārdi:
soģis, bagāts, baznīca, zābaks, cena, gads, kapeika, kāposti, kodaļa, ķīselis, nedēļa, pagasts, pagrabs, pīrāgs, dārgs, pulks, robeža, rublis, solīt, kažoks, soma, svētki, svēts, zvanīt, zvans, šinelis un citi.
Daudz aizguvumu ir no vācu valodas. No vācu valodas aizgūto vārdu salīdzinājumā ar citiem aizguvumiem latviešu valodā ir visvairāk. Tie radās sakarā ar vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 12. gs. beigās un vācu kungu ekonomisko un politisko varu vēlākajos gadsimtos.
No vācu valodas aizgūts visvairāk tādu vārdu, kas attiecas uz mājas dzīvi un amatniecību.
Pie aizguvumiem no vācu valodas pieder tādi vārdi kā
stārķis, amats, bikses, bomis, spainis, bumbieris, zāģis, būvēt, deniņi, redeles, dienests, klucis, dīķis, etiķis, glāze, kaste, bīdelēt, krogs, krūze, ķirsis, panna, pīpe, pudele, rēķināt, sīpols, strēmele, šķūnis, tapa, dubults, telts, kurvis, vērts, ēvele, ziepes u.c.
Pavisam no somugru (galvenokārt no lībiešu un igauņu) valodām aizgūti vairāki simti vārdu. Daļa vārdu latviešu valodā ir aizgūti no lībiešu valodas. Lībieši apdzīvoja Latvijas teritoriju jau pirms baltu cilšu ierašanās. No lībiešu valodas aizgūti galvenokārt vārdi, kas apzīmē ar jūru un zvejniecību saistītas parādības, bez tam arī vēl citi vārdi.
liedags, allaž, sēne, joma, kaija, ķesele, ķīsis, launags, maksa, murds, nūja, paisums, puika, puķe, muiža, pulgot, ķepa, salaka, selga, kāls, sīga, loms, tērauds, vajadzēt, vimba, kukainis u.c.
Latviešu valodā ir aizguvumi no citām baltu valodām:
1) no lietuviešu valodas (lituānismi), piemēram, ģimene, ģērbt, ķēve, kareivis, veikals;
2) no kuršu valodas (kursismi), piemēram: dzintars, menca;
3) no senprūšu valodas ir aizgūts vārds ķermenis.